Voldemāra Johansona darbs apvieno viņa intereses vizualitātē, skaņā un zinātnē, pētot uztveri un pieredzes dabu redzamajā un dzirdamajā pasaulē. Viņš rada eksperimentālus projektus, kuros sintezē mākslu, zinātni un tehnoloģijas, lai izpētītu dažādas parādības un atspoguļotu pieredzi caur vidēm, kas veidotas no vizuālām, akustiskām un telpiskām struktūrām. Viņa pētnieciskās intereses skar akustiskās informācijas un telpisko formu organisku apvienošanu skaņas vides un skulptūru radīšanā, pētot akustiskās, vizuālās un telpiskās jomas kopīgo morfoloģiju. Viņa darbos robežas starp redzamā, neredzamā un dzirdamā uztveri izzūd, radot vienotu uztveres situāciju. „Mākslai ir privilēģija reflektēt par nepierādīto, neatzīto, tādējādi paplašinot domāšanas horizontus,” komentē autors.

2007. gadā viņš ieguva grādu Hāgas Karaliskās konservatorijas Sonoloģijas institūtā, kur studēja elektroniskās mūzikas kompozīciju pie Pola Berga, Džoela Raiena, Kēsa Tazelāra un citiem. Pēc studiju beigšanas viņa pētnieciskās intereses vērstas uz akustiskās informācijas un telpisko formu organisku apvienošanu skaņas vides un skulptūru radīšanā, pētot akustiskās, vizuālās un telpiskās jomas kopīgo morfoloģiju.
Johansona darbi tikuši prezentēti starptautiskos pasākumos un dažādās norises vietās: Venēcijas arhitektūras biennālē, Ars Electronica centrā (Lincā), BOZAR (Briselē), Ruhrtriennale (Vācijā), TodaysArt festivālā (Hāgā), STEIM (Amsterdamā), Sound Forest (Rīgā), Unsound festivālā (Krakovā), CAC Viļņā, Concertgebouw Brugge, WRO mediju mākslas biennālē (Vroclavā), LISTE mākslas mesē (Bāzelē), Latvijas Nacionālajā operā un citur.