Savā mākslinieciskajā praksē Dārta pievēršas ģeoloģiskiem novērojumiem un pārmaiņām. Viņa rada ainavas ar futūristiskām formām, apšaubot dabiskas, mehāniskas un manuālas radīšanas laicīgumu. Mākslinieci interesē arī haptiskais aspekts — iespēja sajust ar redzi —, ar kura palīdzību viņa vēlas definēt iespējamo pieskāriena telpu.

Rezidences laikā Dārta plāno turpināt pētniecību un strādāt pie jauniem tēlniecības projektiem. Nelielā mērogā eksperimentējot ar ģeoinženierijas pieeju kā iespējamu risinājumu klimata pārmaiņām, māksliniece iztēlosies nākotnes ainavu.

Dārta 2019. gadā absolvējusi Parīzes Nacionālo augstāko mākslas skolu (Beaux-Arts de Paris) un piedalījusies izstādēs Francijā, Īrijā un Japānā, tostarp tēlniecības festivālā TOPOS Sendenī, izstādē L’eau et les rêves Parīzes Mākslas pilī, izstādē tesselles//pixels Luvras muzejā un The Whole and the Part Tokijā.