Hanele Zane Putniņa dzīvo un strādā Rīgā. Haneles grafikām visbiežāk pamatā ir mitoloģiski tēli no folkloras un leģendām, kurus bieži vien māksliniece pārrada lielformāta linogriezuma tehnikā. Apjomīgās kosmoloģisko tēlu kompozīcijas mijas ar pieticīgiem ikdienas situāciju absurdiem, ko viņa mēdz dēvēt par “brēgelīšiem”.

Haneli interesē vēsturiskās grafikas tehnikas un viss ar to saistītais. Turpina savus meklējumus linogriezuma pasaulē, ņemot pēc iespējas lielākus kaltus un cenšoties atrast kādu dārgumu starp linoleja skaidām. Straujiem soļiem tuvojas savam pirmajam izgrebtajam hektāram linolejā.

Kopš lielformāta grāmatas “Smurgulis un Īscaurule” izdevuma 2012. gadā, izveidojusi pagrīdes izdevniecību “Rakete”, Rīgā. Grafikas tehniku saistība ar grāmatu ir tik uzkrītoša, ka iestājoties vakaram, viņa dodas savā pagrīdes spiestuvē, lai saliktu kādus atvērumus.

Ingrīda Pičukāne (1978, Latvija) ir māksliniece un animācijas un komiksu pasniedzēja Rīgas Mākslas un mediju skolā. Viņa absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Mākslas akadēmiju un Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolu. Viņa strādā dažādās tehnikās: zīmēšanā, komiksos, video, animācijā, instalācijās, sienu gleznojumos un dzīvajā izpildījumā. Pičukāne piedalījusies vairākos laikmetīgās mākslas festivāla “Survival Kit” izdevumos, daudzās starptautiskās komiksu izstādēs un ilustrētajās bērnu grāmatās, ko izdevis “Liels un mazs”. Pēdējā laikā Pičukāne visvairāk interesējusies par feminisma mākslu, zīmējot komiksus ar sieviešu tēliem, veidojot lielformāta gleznas, izdevusi feministisku žurnālu “Samanta”. Viņa arī ļoti aizraujas ar došanos dabā, barības meklēšanu un savvaļas ēdamo augu izpēti.

Kristīne Krauze-Slucka ir vizuālā māksliniece no Rīgas. Savā praksē viņa lieto konceptuālu pieeju un vēro pārmaiņas starp cilvēku, tehnoloģiju un dabu, nereti pievēršoties izvēlētā medija svarīgākajiem aspektiem.

2020. gadā viņa ieguva Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistres grādu tēlotājmākslā. Viņa ir saņēmusi gleznotāja Valdemāra Tones fonda stipendiju, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Jauno mākslinieku balvu “Grand Prix 2020”, kā arī Rīgas Fotogrāfijas biennāles īpašo balvu “NEXT 2021”. Divreiz nominēta prestižajai Purvīša balvai.

Lidija Zaneripa 2021. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, iegūstot maģistra grādu. Piedalās izstādēs un organizē starpdisciplinārus mākslas pasākumumus gan Latvijā, gan ārzemēs. 

Lidija strādā ar satiskiem un kustīgiem attēliem, kā arī nodarbojas ar eksperimentālu skaņas mākslu. Savā praksē viņa meklē kļūdas renderētajā realitātē, meklē vizuālas un kontekstuālas nianses triviālās darbībās un notikumos. Realitātes brīžus viņa tiecas aplūkot ironiski, lai izvairītos no nopietnības izraisīta truluma.

Antuāns Rezerbā-Plantē (Antoine Reserbat-Plantey) ir pētnieks ar vairāk nekā desmit gadu
pieredzi fundamentālajā eksperimentālajā fizikā. Lielākoties viņš strādā optikas un
kriogēnikas jomā (-270°). Nīla institūtā (Néel Institute) (Francija) viņš ieguva doktora grādu
grafēna nanooptomehānikā, bet pēc tam pārcēlās uz Barselonu, lai pievienotos Fotonu
zinātņu institūtam. Tur viņš papildus pētīja 2D materiālu optiskās īpašības. Viņa galvenā
darba joma ir viena gaismas kvanta — fotona — mijiedarbība ar tīriem 2D priekšmetiem, kas
nav apjomīgi. Viņu fascinē nanopasaule un fizikas likumi, kas tajā valda.
“Zinātnes dinamika neatšķiras no mākslas dinamikas: panākumi ir atkarīgi no rezonanses
starp personas iztēli un auditorijas vēlmēm (Nature, 559-2018). Manuprāt, mākslinieku un
zinātnieku sadarbībā šādas rezonanses būtu jāizmanto, lai stimulētu radošumu un
refleksīvo domāšanu. Tā kā māksliniekiem un zinātniekiem ir atšķirīga kvalifikācija, varētu
šķist, ka viņi strādā pilnīgi atšķirīgās valodās, tomēr esam arī mācīti nodot savas zināšanas
un metodes, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, attēlus, skaņas, rakstus. Uzskatu, ka gan
mākslinieki, gan zinātnieki spēj pārvarēt plaisu starp abām šīm disciplīnām un tādējādi būt
atbildīgi par sarežģītu jautājumu kolektīvu risināšanu mūsu sabiedrībā. Kā fundamentālās
fizikas pētnieks zinu, ka jaunas idejas var radīt neracionāls vai analītisks domāšanas veids.
Manus darbus par suspendētām nanostruktūrām tiešā veidā ir ietekmējuši arhitekta Žana
Nuvela (Jean Nouvel) (Lucernas Kultūras un kongresu centrs (KKL), Branlī krastmalas muzejs
(Quai Branly)) veikumi.”

Voldemāra Johansona darbos apvienojas viņa interese par vizualitāti, skaņu un zinātni, un viņš pēta pieredzes uztveri un būtību redzamajā un dzirdamajā vidē. Viņš rada eksperimentālus projektus, kas sintezē mākslu, zinātni un tehnoloģijas, lai pētītu dažādas parādības un atspoguļotu pieredzi caur vidi, kas veidota no vizuālām, akustiskām un telpiskām struktūrām. Viņa pētnieciskās intereses
pievēršas akustiskās informācijas un telpisko formu organiskai kombinācijai skaņu vides un skulptūru radīšanā, pētot akustisko, vizuālo un telpisko jomu kopīgo morfoloģiju. Viņa darbos robežas starp redzamā, neredzamā un dzirdamā uztveri izzūd, radot vienotu uztveres situāciju. „Mākslai ir tā privilēģija, ka tā spēj reflektēt par nepierādīto, neapzināto, tādējādi paplašinot domāšanas apvāršņus,” komentē autors. 2007. gadā viņš ieguva grādu Karaliskajā Konservatorijā, Sonoloģijas institūtā Hāgā, kur viņš studēja elektroniskās mūzikas kompozīciju pie Pola Berga, Džoela Raiena un Kīsa Tazelāra. Pēc studiju beigšanas viņa pētnieciskās intereses saistās ar akustiskās informācijas un telpisko formu organisku apvienošanu skaņu vides un skulptūru radīšanā, pētot akustisko, vizuālo un telpisko jomu kopīgo morfoloģiju. Johansona darbi tikuši prezentēti dažādos starptautiskos pasākumos un dažādās vietās: Venēcijas arhitektūras biennālē, Ars Electronica centrā (Linca), BOZAR (Brisele), Ruhrtriennale (de), TodaysArt festivālā (Hāga), STEIM (Amsterdama), Skaņu mežs (Rīga), Unsound festivālā (Krakova), Viļņas CAC, Concertgebouw Brugge, WRO Media mākslas biennālē (Vroclava), LISTE mākslas mesē (Bāzele), Latvijas Nacionālajā operā un citviet.

Eimija Mekija (Amy Mackie) ir kuratore un rakstniece, kura dzīvo Ņūorleānā (New Orleans). Kopš 2013. gada viņa darbojas kā direktore “PARSENOLA”, bezpeļņas kuratoru un pētniecības rezidences un mākslas programmā. No 2011. līdz 2012. gadam viņa bija vizuālo mākslu direktore Ņūorleānas Mūsdienu mākslas centrā, bet no 2007. līdz 2010. gadam strādāja par Ņujorkas Jaunā muzeja asociēto kuratori.

Abās iestādēs viņa ir bijusi daudzu izstāžu kuratore. Kā neatkarīgā kuratore viņa organizēja “Tas var notikt abējādi: Mariama Gani un Erina Ellena Kellija” (“It Could Go Either Way: Mariam Ghani + Erin Ellen Kelly”) mākslas centrā “Rogaland Kunstsenter” Stavangerā (Stavanger), Norvēģijā, 2014. gadā un Ankoridžas muzejā Ankoridžā (Anchorage), Aļaskā 2015. gadā. 2013. gadā Mekija tika uzņemta Norvēģijas Stavangeras pašvaldības Kultūras departamenta Kuratoru apvienībā, bet 2010. gadā — Henrija Mūra Institūta (Līdsa (Leeds), Anglija) Pētniecības apvienībā, savukārt 2009. gadā — “CEC Artslink Grant”, lai īstenotu projektu Bulgārijā. Viņa ir lasījusi lekcijas Bārda koledžā (Bard College), Bruklinas koledžā (Brooklyn College), Čārlstonas koledžā (College of Charleston) un Jeila Universitātē (Yale University), veidojusi rakstus izdevumiem “Art in America”, “Art Papers”, “FANTOM Photographic Quarterly”, “Pelican Bomb”, “Universes in Universe”, kā arī sarakstījusi vairākas grāmatas un katalogus. Mekijai ir maģistra grāds kuratoru zinībās, kuru viņa ir ieguvusi Kuratoru zinību centrā Bārda koledžā, savukārt Sāras Lorensas koledžā (Sarah Lawrence College) viņa ir ieguvusi bakalaura grādu liberālajā mākslā.

parsenola.org

asefcc.org

Darja Fedčenko ir ukraiņu māksliniece, kura uzturas pie mums PAiR rezidencē kopš 2022. gada maija.

Viņa ir ieguvusi bakalaura grādu Ukrainas Tehniskās universitātes Grafikas un Izdevniecības institūtā (Igor Sikorsky Kyiv Polytechnic Institute) un kopš tā laika nodarbojas ar frīlansa zīmēšanu.

Uzturoties rezidencē, Darja apgūst un izpēta Pāvilostas apkārtni, kā arī iemūžina to savos smalkajos zīmējumos.

Sandra Kosorotova ir Tallinā dzīvojoša māksliniece un dizainere. Viņa galvenokārt strādā ar augiem, tekstilizstrādājumiem un tekstu, bieži izmantojot produktu pārpalikumus un/vai bioloģiski noārdāmus materiālus, no kuriem rada mākslas priekšmetus, kam ir arī praktisks lietojums. 2016. gadā viņa absolvēja Igaunijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina maģistra programmu, un tajā pašā gadā akadēmija piešķīra viņai Jaunā lietišķā mākslinieka balvu. Viņa ir ieguvusi arī bakalaura grādu tās pašas mācību iestādes grafiskā dizaina nodaļā. No 2013. līdz 2016. gadam Kosorotova vadīja NVO “Jaunā krievu kultūra” Igaunijā, kas tika izveidota, lai ar kultūras pasākumu palīdzību veidotu saites starp igauņu un krievvalodīgo kopienām. Šobrīd viņa ir viena no atvērtā dārza vadītājām. Tas atrodas netālu no Narvas Mākslas rezidences Narvā, Igaunijā. 2021. gadā viņas darbi tika izstādīti Kumu mākslas muzejā (Tallinā), Tallinas Mākslas zālē, Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā EKKM, PUBLICS Helsinkos, Kim?, CAC (Rīgā), Vides risinājumu institūtā (Cēsīs), Narvas Mākslas rezidencē NART, Igaunijas Kalnrūpniecības muzejā. Sandra ir piedalījusies arī pirmajā Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (RIBOCA1) 2018. gadā.

PAiR Rezidences open call programmu atbalsta Nordic Culture Point.

Sille Kima ir māksliniece, inženiere un ķermeņa, sajūtu un skaņu iedvesmotāja. Viņas darbi sakņojas jutekliskumā un kolektīvajos esības veidos. Viņas darbos tiek aplūkota mijiedarbība starp robežu noteikšanu un izjukšanu attiecībās un varas struktūrās, izvēloties skalāru pieeju un virzoties pretim planetārajam. Viņa arī komponē mūziku par garlaicību mīlestībā un apputeksnē tomātu ziedus gan uz savas palodzes, gan dārzos ar atvērtiem vārtiem. Viens no tiem ir atvērtais dārzs un dārza rezidence, ko viņa kopā ar citiem vada netālu no Narvas Mākslas rezidences Narvā, Igaunijā.

Viņa jautā, kā traumu izraisītā garlaicība, kas apstājas cīņā pret vidi, iekrāso cilvēka un pārējās planētas ekosistēmas attiecības. Kā varam radikāli izturēties pret necilvēcīgo ar maigumu – bez ekspluatācijas? Ko nozīmē Hortensas Spilersas (Hortense Spillers) vārdi “Kur ir bijusi verdzība, mīlestība jau ir aptraipīta”?

Pāvilostā viņa turpinās veidot jaunu skaņās un jutekliskumā balstītu darbu, kas atspoguļotu labestības garlaicības afektu, lai pētītu, kas ir nepieciešams, lai pirmspolitiskā, ekoloģiskā taisnīguma jomā atbrīvotu vietu solidaritātei un pārmaiņām, (neo)koloniālām sāpēm un vardarbības saknēm nākot no Eiropas un paturot prātā tā ietekmi uz postpadomju baltiešu identitāti.

PAiR Rezidences open call programmu atbalsta Nordic Culture Point.

Sabīne Šnē konstruē vizuālus stāstus, lai pētītu kultūras un dabas krustpunktus, kuru pamatā ir vēsturiskas un aktuālas idejas. Viņa apskata cilvēka vēlmes, paradumus, darbības pazīmes un to ietekmi uz vidi. Darba saturs nosaka galarezultātu, bet parasti māksliniece strādā ar digitālajiem medijiem.

Sabīne Šnē (1996) ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, iegūstot bakalaura grādu tēlotājmākslā (2020). Viņa ir piedalījusies dažādās izstādēs un mākslas projektos gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

PAiR Rezidences open call programmu atbalsta Nordic Culture Point.

Rasmuss Mīrups (dzimis 1991. gadā Kopenhāgenā) ir dāņu mākslinieks, kura darbos ir jaušami lielas un mazas sintēzes meklējumi. Sakņojoties mūsu piederībā dabiskajam, Mīrups pēta lielos stāstus par cilvēces eksistenci, evolūciju un vēsturi caur mazu, personisku un intīmu emociju objektīvu. Ar savām skulptūrām, instalācijām un zīmējumiem viņš cenšas izprast citus laikus, sugas un pasaules – un tādā veidā viss, sākot no neandertāliešiem līdz kokiem vai folklorai, var pavērt jaunas perspektīvas mūsu izpratnei par nāvi, seksu un varu.

Viņa nesenākās personālizstādes ir “Folx” Nikolaia Vallnera (Nicolai Wallner) galerijā (Dānijā), “Re-member Me” Džeka Bereta (Jack Barret) galerijā (ASV) un “Homo Homo” Tranena Laikmetīgās mākslas centrā (Dānija).

PAiR Rezidences open call programmu atbalsta Nordic Culture Point.

Aļona Vinokurova (Alëna Vinokurova) ir Jakutijā uzaugusi māksliniece. Aļonas darbi galvenokārt ir veidoti kā vairāku ekrānu video instalācijas, kas iekļauj 3D attēlus, fotogrāfiju, kā arī atrastas bildes un arhīvu materiālus. Viņas prakse ir vērsta uz sinhronitātes izpēti, izmantojot iekšējo ainavu, būtisku saikni ar ārējām ekosistēmām, atkārtoti aktivizējot matērijā saglabātās atmiņas, izmantojot rituālus un sapņus, lai rastu paralēles starp personisko, kultūras un ekoloģisko vēsturi.

Viņa ieguvusi Tēlotājmākslas Maģistra grādu Hogeschool voor de Kunsten, Utrehtā (2021) Bakalaura grādu Fotogrāfijā British Higher School of Art and Design, Maskavā (2016).

PAiR Rezidences open call programmu atbalsta Nordic Culture Point.

Maike Štatca (Maike Statz) ir Nīderlandē un Austrālijā izglītota māksliniece un interjera arhitekte, kura pašlaik dzīvo Bergenā, Norvēģijā. Caur saviem darbiem viņa skata arhitektūras ietekmi uz indivīdu un sabiedrību, fokusējoties uz dzimuma, seksualitātes un telpas attiecībām. Strādājot ar tekstu un instalāciju, Maike izmanto dizaina instrumentus un metodoloģiju, uzdodot jautājumus par to kā vēsture iekļaujas dažādos arhitektūras tipos un kāda ir tās spēka dinamika. Nesen par Maikes darbu sastāvdaļu kļuvusi zinātniskā fantastika, precīzāk feminisma zinātniskā fantastika kā literārs žanrs, caur kuru iespējams skatīt rases, piederības, seksa, seksualitātes un dzimuma kulturālās konstrukcijas. Ko mēs varam mācīties no tekstuāli veidotām telpām, sagrautas un pārdomātas realitātes kontekstā?

PAiR Rezidences open call programmu atbalsta Nordic Culture Point.

Ēriks Martinsons (Erik Martinson, Kanāda/Latvija) ir neatkarīgais kurators un rakstnieks. Starp viņa nesenākajiem projektiem var minēt: ‘The Years Without Light’, Institute for Contemporary Arts (ICA), Londona; ‘Like slow breathing, it seemed to emanate from inside the walls’, LUX, Londona; ‘Closer to home than you could’ve ever imagined’, Chalton Gallery, Londona; ‘Portal Atop a Bus Stop’, Contemporary Art Centre (CAC), Viļņa; ‘pontypool-txt-advntr-sim.net’ (ar Gailė Pranckūnaitė), Cosmos Carl – Platform Parasite; ‘“I” Statements’, LUX, Londona; ‘Resting Transmissions / Eyes Above, Bodies Below / Nice night for a walk’, Ryder Projects, Londona; ‘Tell me about the ones who sleep through storms: Films and Videos from the Baltics’, Toronto International Film Festival Wavelengths Series; ‘Its origins are indeterminate’, Whitechapel Gallery un Close-up Film Centre, Londona; ‘Resistance’, Process Experimental Film Festival, Rīga; teksti par Ben Burgis un Ksenia Pedan / Klara Lidén / Augustas Serapinas, Baltic Triennial 13: Give Up the Ghost Catalogue, CAC/CURA; ‘The Surface of the Sun’, Contemporary Art Museum of Estonia (EKKM), Tallina; ‘The Hundred Programmes’ (par Steve Reinke) priekš 5th Anniversary Publication, Rupert, Vilņa; ‘Self Does Not Understand’, Cubitt, Londona; ‘Still There are Seeds to be Gathered, and Room in the Bag of Stars’ (kūrēts kopā ar HÆRK), Lofoten International Art Festival, Svolvær; ‘Not really now not any more’, Kunstnernes Hus, Oslo; ‘Almost No Memory’, Baltic Analog Lab, Rīga; ‘There was a Forest in the Ceiling’, Rupert, Viļņa; ‘All Flesh is Grass’, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga; un ‘Suggested for You’ (ar Sandra Kosorotova) priekš History of Joy, Part 4.

PAiR Rezidences open call programmu atbalsta Nordic Culture Point.

Hildura Elīza Jonsdotira (Hildur Elísa Jónsdóttir) ir Reikjavīkā dzīvojoša māksliniece un komponiste. 2015. gadā viņa absolvēja Reikjavīkas Mūzikas koledžu, klasiskās klarnetes spēlē, savukārt 2019. gadā ieguva Bakalaura grādu Īslandes Universitātes Tēlotājmākslas nodaļā. Pēc studijām viņa stažējusies pie Līnas Lapelītes (Sun, Sea & Marina) Viļņā, Lietuvā. Savos darbos viņa izmanto performances, instalācijas un mūzikas medijus, tādējādi paŗtraucot naratīva normatīvu un sev interesējošās tēmas atspoguļotu jaunā, nereti komiskā gaismā.
⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
Hilduras Elīzas darbi ir tikuši plaši izrādīti un performēti: Ásmundarsalur, Kjarvalsstaðir, Hof, Akureyri; Platform Nord (NO) un Ung Nordisk Musik Tamperē (FI). 2020. gadā viņa kūrēja projektu Primate Climate (Korpúlfsstaðir) un darbojas kā The Month of Visual Art 2020 un World Art Day 2021 (IS) projektu vadītāja.

PAiR Rezidences open call programmu atbalsta Nordic Culture Point.

Marta Griģe absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (2021) un pašlaik turpina studijas Maģistra programmā.

Viņas prakse pašlaik aptver interesi par dažādiem materiāliem un materialitāti kā tādu. Griģe pievērš uzmanību dažādām dabas formām. Skrupulozi analizējot sev apkārtesošās lietas un detaļas, Marta tiecas saprast realitātes struktūru un noteikumus, un savu vietu tajā.

PAiR Rezidences open call programmu atbalsta Nordic Culture Point.