Ielūdzam apmeklēt LMA POST nodaļas studentu darbu izstādi “Izmantotie avoti” PAiR mākslinieku rezidencē Ernesta Šneidera laukumā 11, Pavilostā.

Šopavasar Dolomiti Contemporanee rezidences ietvaros un mākslinieku Nicola Lorini un Kristapa Ancāna vadībā POST devās izpētes braucienā uz Dolomītu Alpiem Itālijā ar mērķi izzināt šajos kalnos atrodamās vietas un naratīvus – to starpā pamestu, enerģētikas kompānijas uzceltu modernisma laikmeta atpūtas ciematu un 1956. g. Olimpisko spēļu norises vietu. Tika pētītas idejas, kas saistītas ar utopiju, un telpas, kuras tās iemieso.

Atklājumi no šīm lokācijām tiek pārnesti jaunā kontekstā – Pāvilostā un PAiR, kur POST kopā ar Nicola Lorini pavadījuši laiku, pārcilājot pieredzi Dolomītos, kā arī iepazīstot vietējo apkārtni, tās ģeogrāfiju un kopienu.

POST Izstādē piedalās:

Laura Aizporiete

Krišjānis Beļavskis

Katrīna Laura Biksone

Kristers Krūms

Lauma Muižarāja

Dena Dolores Sircova

Ieva Viese

Spāre Vītola

Nicola Lorini

Artūrs Arnis

Kristaps Ancāns

Kaspars Groševs

Amanda Ziemele

25. jūlijā plkst. 18.00 Pāvilostas mākslinieku rezidencē “PAiR” ikviens aicināts apmeklēt festivāla “Liepājas Mākslas forums” ieskaņas pasākumu “Šeit un citā saulē. Sarunas un mūzika ceļā uz “Liepājas Mākslas forumu””, kurā līdz ar pianistiem Rihardu Plešanovu, Robertu Flaicu un dzejnieci Madaru Gruntmani piedalīsies arī mūzikas apskatnieks, koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis.

No 27. līdz 29. septembrim Liepājā notiks jau desmitais mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”, kura noslēgumā izskanēs īpašs jaundarbs. Gatavojot šo programmu, jūlija beigās abi pianisti kopā ar dzejnieci Madaru Gruntmani rezidencē pavadīs vairākas dienas garākām pārrunām, mūzikas izvēlei, dramaturģijas kaldināšanai un viedokļu salīdzināšanai, lai radītu festivālam veltītu jaundarbu – Rekviēmu pēcnāves dzīvei.

Iecerētais ieskaņas pasākums piedāvā ieskatu jaundarba tapšanas procesā un tematikā, kas ietver cilvēka attiecības ar viņsauli un domas par iespējamo pēcnāves dzīvi.

“Aplūkosim, kā dažādos laikmetos komponisti attiekušies pret to, kas mūs, iespējams, sagaida pēc šīszemes gaitu noslēgšanas – te iekļaujams dziedināšanas un nāvesdeju fenomens, viduslaiku askēze, baroka laika vācu komponistu gandrīz intīmās attiecības ar nāvi, romantisma laikmeta rezignācija, ekspresionisma izmisums, impresionisma trauslums, jaunās vienkāršības samierināšanās un citi intriģējoši aspekti,” sarunu tematiku ar māksliniekiem raksturo Orests Silabriedis.

Roberts Flaics un Rihards Plešanovs klausītājiem atskaņos skaniskas ceļazīmes no jauntapušās programmas, un Madara Gruntmane lasīs vairākus ar tēmu saistītus dzejoļus. Pasākums notiks rezidences dārzā, tādēļ apmeklētāji aicināti izvēlēties laikapstākļiem piemērotu apģērbu.

Pasākumu organizē SIA “Lielais Dzintars” sadarbībā ar “VV Foundation”. Norises vieta: mākslinieku rezidence “PAiR”, Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta. Ieeja: bez maksas. Plašāka informācija par festivālu “Liepājas Mākslas forums” pieejama: www.lielaisdzintars.lv.

Fotogrāfe, video un performanču māksliniece Vika Eksta (1987) rezidencē pavadīja divus nošķirtus periodus 2023. gada martā un 2024. gada martā. Atšķirībā no daudziem citiem rezidences iemītniekiem, kuri PAiR rezidentūras laikā strādā pie tematiski un ģeogrāfiski tuvākiem vai tālākiem tematiem, Eksta par savas mākslinieciskās izpētes objektu izvēlējusies pašu vietu, kurā izpēte norisinās – Pāvilostu, tās cilvēkus, pilsētvidi un dabas diktētos apstākļus. Divu marta mēnešu rezidentūras laikā pamanītais kļūs pieejams gan pāvilostiešiem, gan pilsētas viesiem 29. jūnijā, kad rezidences galerijā tiks atklāta izstāde Sapnis par jūru.

Jūra kā stihija, dabas fenomens, nenovēršama klātbūtne, simbols un valdzinājums ir būtisks tēls izstādē, kurā tas veido savienojumu starp attēla un skaņas formām: statiski kadri saspēlējas ar dinamiskiem skaņdarbiem, kuru kompozīcijā jūra bijusi iedvesmas avots. Fascinācija ar jūru vēsturiski un mūsdienās ir bijusi gan politiski, gan ekonomiski, gan romantiski determinēta, un šīs noteiksmes joprojām izpaužas Pāvilostā. Pilsēta, kuras protoversija vēstures annālēs pirmoreiz minēta 1253. gadā, mūsdienās varbūt nav ekonomiski visnozīmīgākais piejūras tirdzniecības mezgls, taču jūras romantizētais (vai izsapņotais) aspekts savu izpausmi koncentrētā veidā atradis tieši Pāvilostā, kas vasaras sezonā lielam skaitam “iekšzemes” Latvijas iedzīvotāju kļūst par savu ieceru galamērķi, ik gadu uz dažiem mēnešiem izmainot pilsētu līdz nepazīšanai.

Vienlaikus Pāvilosta eksistē cauru gadu, un Ekstas kamera to fiksējusi tieši “nesezonā” – laikā, kad viesnīcas un viesu nami ir tukši, kafejnīcas lielākoties slēgtas un pludmalē sērferu un atpūtnieku vietā pastaigājas tikai vietējie iedzīvotāji ar vai bez suņiem. Bagātīgajā fotogrāfiju kolekcijā, ko fiksējusi Ekstas kamera, izšķirami trīs galvenie motīvi. Pirmkārt, tā ir daba – jūra, jūras viļņi un jūras krasts savā skarbumā un nepielūdzamībā, kāpas un Kurzemes piekrastes priedes. Otrkārt, tā ir Pāvilostas pilsētvide – pludmale, osta, simetriskās ieliņas, kuru apbūvē sajaucas vēsturiskais un mūsdienīgais, pierastais un svešādais. Treškārt, tie ir cilvēku portreti, seju tuvplāni un atmiņā paliekoši vaibsti: vietējie un iebraucēji, kas piekrituši nostāties Ekstas kameras objektīva priekšā un reprezentē piejūras dzīves dimensiju, kas ir īstāka par izsapņoto.

Vika Eksta ir Rīgā dzīvojoša māksliniece, kuras prakses pamatā allaž ir caur fotokameras lēcu analizēts un pietuvināti pētīts objekts, vieta vai motīvs. Viņas darbi pamatā pievēršas personīgajai pieredzei un tādām eksistenciālām tēmām kā novecošana, attiecības, dzimumu un sociālās lomas. Nozīmīgu lomu Ekstas projektos ieņem dzīve un vide Latvijas laukos. Viņa ieguvusi tādas balvas kā ADC Young Guns, FK Portfolio un Rīgas Rīgas Fotogrāfijas biennāles Jauno Baltijas mākslinieku balvu, kā arī bijusi nominēta Purvīša balvai. Kopš 2014. gada Ekstai bijušas vienpadsmit personālizstādes un viņa piedalījusies vēl vairāk grupas izstādēs. Papildus savai mākslinieces praksei Eksta ir fotogrāfijas pedagoģe.

Vikas Ekstas izstāde Sapnis par jūru būs apskatāma Pāvilostā, PAiR rezidencē Ernesta Šneidera laukumā 11 no 29. jūnija līdz 12. augustam. Tajā izmantoti Vikas Ekstas foto un video darbi, kā arī kompozīcijas no ērģeļmūziķes Unas Cintiņas albuma Songs of the Sea. Izstādes kurators ir filozofs Helmuts Caune, un tās tapšanu atbalsta VV Foundation.

Aicinot mūs rast harmoniju, izstādē Dirty Romantics interpretē pagātnes čukstus un pēta mūsu pasaules liecības ar nejaušības šarmu pārstrādātā atklātībā.

Dirty Romantics = Ivars Grāvlejs (LV/CZ) & Katerina Berlova (UA/DE)

Ivars Grāvlejs ir dzimis Latvijas dziļākajos mežos un bieži tiek dēvēts par enfant terrible. Viņš spēlējas ar valodu, vārdu un tēlu kombinācijām, situācijām un mistificē skatītāju ar zināmu infantilitāti. Provokācijas māksla ir raksturīga Grāvlejam, kurš, kā jau tas mēdz būt, var izlikties, ka uz spēles nav likts nekas īpašs. Mākslinieks šobrīd Čehijā pasniedz spekulatīvi garīgo fotogrāfiju un cenšas likvidēt savu enfant terrible ego kā Saulainais Bumbulītis. Kādu dienu Saulainais Bumbulītis Karpatu kalnos satika Gumijas Ezīti (ukraiņu māksinieci Katerinu Berlovu no Dņipro deviņstāvenes). Ezītim patīk šķaidīt kūkas, smaržot un pieskarties interesantām lietām. Viņi nosauca sevi par Netīrajiem romantiķiem (Dirty Romantics). Viņiem patīk iepazīt pasauli un izklaidēties. Netīros romantiķus iedvesmo kļūdu un neveiklības koncepts. Viņi pievērš uzmanību destruktīvo parādību estetizēšanai.

Dirty Romantics radošā darbība:

2024

Octopus Rococo, Kogo galerija, Tartu

Mākslas Žurnāls #10, Rīga: SIA Valters Dakša, ISSN 2592-9801

2023

Looking for Trouble, Galleri Image, Orhūsa

Dirty Roman tiks sadarbībā ar R.Hruda, Visuma centrs 2, Madona

Ти як?, Ukrainas Laikmetīgās mākslas muzejs, Kijeva

Open Studios, Jan van Eyck Academie, Māstrihta

VV Foundation ar prieku paziņo 2024. gada pavasara PAiR rezidences dalībnieku atklātā konkursa uzvarētājus. Rezidencē bija aicināti pieteikties mākslas, kultūras un humanitāro nozaru profesionāļi. PAiR atklātā konkursa programma norisināsies no 2024. gada 22. aprīļa līdz 30. jūnijam.

INFORMĀCIJA PAR UZVARĒTĀJIEM:

Dorota Gawęda un Eglė Kulbokaitė abas absolvēja Londonas Karalisko mākslas koledžu 2012. gadā. PaiR rezidences programmas laikā Gawęda un Kulbokaitė koncentrēsies uz sava jauno projektu – “High-up Noises”. High-up noises centrā ir mākslinieku pētījumi par baltu un slāvu folkloru, zinātnisko fantastiku un sociālo vēsturi, lai radītu sirreālu scenāriju, kā saskarties ar sevi ekoloģiskās krīzes apstākļos. Duo darbi ir izstādīti Thaddaeus Ropac Pantin, Parīzē; Žorža-Pompidū centrs, Parīze; Viļņas biennāle; Kunsthalle Mainz; EPFL paviljoni, Lozanna; Shedhalle, Cīrihe; Kunstraum Niederoesterreich, Vīne; CCS, Parīze; Kunstverein Hamburg; Šveices institūts, Ņujorka; Jūlijas Stošekas kolekcija, Diseldorfa; Kunsthalle Fribourg; Lafayette Anticipations, Parīze; Palais de Tokyo, Parīze; Atēnu biennāle; Kunsthalle Basel; ICA, Londona, cita starpā. Mākslinieces ir JAUNAVAS MEITENES LASĪŠANAS GRUPAS (2013–2021) dibinātājas, 2022. gada Allegro mākslinieka balvas saņēmējas; CERN Collide Residency 2022 un Šveices Performance Art Award 2021 laureātes.

Luīze Rukšāne ieguva bakalaura grādu audiovizuālajā un mediju mākslā Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2016. gada Luīze strādā dažādos vizuālās mākslas medijos, daudz strādā grafīta zīmēšanas tehnikā, rīko savas un savu laikabiedru izstādes. Rezidences ietvaros māksliniece ar sludinājumu palīdzību meklēs Pāvilostas iedzīvotājiem vairs nevajadzīgos kokvilnas auduma atgriezumus, kurus pēc tam izmantos, veidojot telpā instalāciju, tādējādi turpinot strādāt ar materiālā un nemateriālā mantojuma tēmu, ko viņa aizsāka savā pēdējā personālizstādē.

Kriste Stan ieguva bakalaura grādu Londonas Midlseksas universitātē Londonā 2015. gadā. Māksliniece strādā ar dažādiem izdevumiem un zīmoliem, padziļinot zināšanas modē un attīstot savas personīgās aktivitātes starp Viļņu un Londonu. Pēc studiju beigšanas Kristė no jauna atklāja sevi grafiskajā dizainā un sāka paplašināt savu klientu loku, veidojot lineārus zīmējumus.

ROTOR ir holandiešu kolektīvs, kas veido fiziskus priekšnesumus. ROTORa izrādes iedziļinās eksistences absurdajā banalitātē, vienlaikus atklājot tās bezgalīgo skaistumu. Izpildītāji bieži veic ekstrēmas piepūles, iesaistoties atkārtotās darbībās, meklējot radošo un kinētisko potenciālu fizisko ierobežojumu ietvaros. Pirms ķermeņa iespēju izpētes tiek veikta rūpīga izpēte, kurā viņi cīnās ar sevi, smeļoties iedvesmu no dažādām disciplīnām, piemēram, holandiešu mīmu tradīcijām, Kung Fu un brīvās skriešanas.

Vingels Mendoza, Meksikā dzimušais komponists un skaņu mākslinieks, kurš dzīvo Vācijā, ir saņēmis vairākas balvas, tostarp pirmās godalgas kompozīciju konkursos. Divkārtējs programmas “Jóvenes Creadores” saņēmējs un Meksikas Nacionālās mākslas veidotāju sistēmas biedrs, viņa daudzveidīgais darbs aptver orķestra skaņdarbus līdz skaņu mākslas izstādēm visā pasaulē. Mendozas pieeja savijas skaņu ar atmiņām, attēliem un mijiedarbību ar tehnoloģijām, dabu un citām mākslas formām, lai paplašinātu muzikālo uztveri, izmantojot improvizāciju, sadarbību un unikālu analogo un digitālo instrumentu radīšanu.

Haruka Fukao ir japāņu māksliniece. Viņa studēja Bergenas Universitātē tēlotājmākslas maģistratūrā un UiT maģistratūrā vizuālajā antropoloģijā, lai izveidotu filmu par sēru pāri, kurš izkaisa savu bērnu pelnus. Viņu interesē sociālās būtības un būtības līdzsvars, ko ikviens iegūst, piedzimstot. Viņai patīk dekonstruēt lietu definīcijas, lai bez ierobežojumiem radītu citu pasaules skatījumu, izmantojot filmēšanu, performanču mākslu un citus nesējus.

WURI dzīvo un strādā Seulā, Dienvidkorejā. Viņa saņēma Bakalaura grādu (2002) no Korejas Nacionālās mākslas universitātes Dienvidkorejā. Viņa ir strādājusi pie dažādiem medijiem, piemēram, fotogrāfijām, video un instalācijām, izmantojot ikdienas materiālus, kurus ir viegli “pazust” stāstos, kuros apvienota personīgā pieredze un vietai specifiskas situācijas. Viņa ir piedalījusies vairākās izstādēs ārzemēs, kā arī mākslas galerijās Seulā, kā arī sadarbojas ar NVO un dažādām kopienām.

Frederike Jul Vedelsby strādā zīmēšanas, teksta un laika medijos. Savā darbā viņa piedzīvo piekļuvi paplašinātiem apziņas stāvokļiem, liek domāt par neregularitāti un risina pašas izpratnes ierobežojumus. Zīmējumi apliecina somatiskās pieredzes un zināšanu apmaiņu, kas notiek ārpus viņas intelekta un pāri ķermenim un laikam.

Rebeka Banka ir dāņu māksliniece, kuras prakse balstās uz rakstīšanu un kolekcionēšanu kā radošu instrumentu, lai izveidotu vitālu saikni ar vides daudzveidīgajām sarežģītajām ekoloģijām. Koncentrējoties uz pilsētas ainavām, Rebeka vēro mūsdienu dzīvi caur kritisku objektīvu, tajā pašā laikā atjaunojot intimitāti tajā pašā straujajā vidē. Izpētot mikro un makro pasaules, Rebekas darbs izpaužas kā izrādes, stāsti, rituāli, instrumenti un apģērbi, ienesot jaunas perspektīvas pasaulē, kuru pārāk bieži nosaka atsvešinātība un pārmērīga stimulācija.

VV fonds ar prieku paziņo par saviem jaunajiem atklātajiem mākslas, kultūras un humanitāro zinātņu profesionāļiem!
Nākamā PAiR atklātā konkursa programma norisināsies no 2024. gada 1. maija līdz 30. jūnijam. Mēs atzinīgi vērtējam pieteikumus, kas izstrādā un sadarbojas ar aģentūrām, praksi un metodes, kas attīsta ilgtspējīgus esamības veidus, kas balstās no dabas procesiem un ritmiem. Mūsu mērķis ir izpētīt Pāvilostas daudzveidīgo sociāli vides ainavu, iesaistot tās bagāto faunu un floru, kā arī īpašo kopienu un vēsturi. Rezidences laikā dalībnieki saņems kuratora palīdzību pētniecības procesā, vismaz divus mākslas profesionāļu studijas apmeklējumus un iespēju nodibināt vērtīgas saiknes vietējā radošajā vidē.

Piemērotās disciplīnas: Dažādās jomās un lomās aktīvi mākslas, kultūras un humanitāro zinātņu profesionāļi (mākslinieki, kuratori, pētnieki, domātāji, rakstnieki un citi) no Latvijas un ārvalstīm.

Maksa un atbalsts: PAiR rezidence piedāvā studiju, dzīvojamo telpu, piekļuvi bibliotēkai un galerijai, kuratora un administratīvo atbalstu un, ja nepieciešams, darbnīcas, materiālus, rīkus un pētniecības resursus. Rezidentūra ir bezmaksas, par personīgo (dienas un ceļa) izdevumu segšanu ir atbildīgi reflektanti. Cerības pret mākslinieku: Rezidences laikā mākslinieks ir laipni aicināts vadīt fakultatīvu izstādi vai darbnīcu.

Rezidence: PAiR Pāvilostas rezidence ir starptautiska starpdisciplināra rezidence, kurā radoši profesionāļi var attīstīt savus projektus stimulējošā, netraucētā starpdisciplināra dialoga vidē. PAiR nodrošina veselīgu līdzsvaru starp netraucētu darbu, konstruktīvu vienaudžu mijiedarbību un ar atrašanās vietu saistītu māksliniecisko izpēti, lai veicinātu jaunu, pasauli izzinošu un atspoguļojošu mākslas formu rašanos.

Izmitināšana:
PAiR rezidence atrodas Baltijas jūras krastā Pāvilostā. Pāvilostas piekrastei 500 km garumā ir bijusi nozīmīga loma Latvijas ģeogrāfijā, kultūrā un politikā, un tā ir ietekmējusi vietējo iedzīvotāju paradumus un tradīcijas. PAiR atrodas 42 hektārus lielā pelēkās kāpas teritorijā, kas ir lielākā kāpa Latvijā. Rezidence atrodas vēsturiskā koka ēkā, kas celta 1901. gadā un pilnībā atjaunota 2021. gadā. Ēkā ir četras atsevišķas istabas rezidentiem, divas radošā darba studijas, bibliotēka ar vairākām darba vietām, mākslas galerija un aušanas darbnīca, ko izmanto Pāvilostas vietējās audējas. Katra atsevišķā telpa tiks nodrošināta ar visām nepieciešamajām iekārtām. Ēkā ir koplietošanas virtuve un ēdamistaba.

Pieteikšanās:
Lai pieteiktos, lūdzu, sūtiet uz info@vvfoundation.org vienu PDF failu, kurā ietverts projekta konceptuāls izklāsts, ko vēlaties izstrādāt rezidences laikā (ne vairāk kā 5000 rakstzīmju), norādot, vai konkrētais projekts ir pētniecisks vai procesuāls un vai jums nepieciešami īpaši nosacījumi un aprīkojums (darbnīcas, materiāli u. c.). Pieteikumā jānorāda arī vēlamais rezidences ilgums (no 1 līdz 2 mēnešiem), jūsu portfolio un CV. Visi pieteikumi jāsaņem ne vēlāk kā 2024. gada 15. februārī. Visi rezidenti ir laipni aicināti iesaistīties PAiR rezidentūras izglītības programmā. Pieteikumus izskatīs VV fonda komanda, un par rezultātiem paziņos līdz 2024. gada 1. martam.

Ar prieku paziņojam par mūsu Rezidences atklātā konkursa rezultātiem māksliniekiem no Latvijas! Paldies visiem, kas pieteicās – esam pateicīgi visiem talantīgajiem māksliniekiem, kuri ir atsūtījuši savus priekšlikumus. VV fonds sadarbībā ar RIA Keburia fondu ir izvēlējies Lieni Mackus par topošās Rezidences Gruzijā uzvarētāju. Liene Mackus (1984) ir tēlniece un animācijas māksliniece, kura parasti strādā ar plastilīna animāciju, ko pati dēvē par kustīgo skulptūru. Viņas debija bērnu grāmatu mākslā – ilustrācijas bērnu dzejolim sērijā Bicki-buck grāmatas (Liels un Mazs). Mākslinieks bieži pievērš uzmanību sociālajai tēmai, bet analizē to no attāluma un ar lielu beznosacījumu mīlestību. Viņa ir arī Purvīša balvas nominante un Rīgas neparastā vides mākslas objekta – soliņa Rīgas lauva (2015) autore.

“Nosaukuma nav – šķiet, ka varētu būt un varētu arī nebūt. Man nebūtu nekas pret, ja būtu, – tiklīdz parādīsies, pateikšu Jums, ja vēlaties zināt.

Paņemšu līdzi gandrīz visu, kas varētu noderēt:

1. Jūras somu ar visu nepieciešamo.

2. Kādas 4 smagas grāmatas, lai būtu iespēja izvēlēties, ko palasīt brīvbrīdī.

3. Linoleja kaudzi: lielāko un mazāko, skrandas ar’ jāieķer.

4. Koka gabalus, kuriem piešķirti konkrēti izmēri, atgriezumu maiss arī, ja nu noder.

5. Par enkuru negribas domāt, vai arī jāaizņemas, vai pa ceļam kas jāpiemeklē.

6. Vecais resnais striķis, kāds jauns un tievāks pa ceļam jāieķer.

7. Un papīra kaudzi. Vispār jau gribējās audeklu, bet tas aizvien iesūc visu krāsu iekšā kā negausis, bet kā par spīti to krāsas slāni gribas treknu. Papīrs arī uzvedas tik nepaklausīgi šajā slapjajā laikā – lai saņemas. Izdomāju, ka printēšu darbus pa ceļam sausajās vietās, jo mums šeit nepārstāj līt. Un apnicis gaidīt, kamēr asfalts apžūst. Vajadzēja izvēlēties akvareļu papīru – tik slapjš ir pie mums.

8. Un tad pāris uzpūšamie, jo tas būs par jūru – kad tu dzirdi neko un redzi krāsainus pleķus.

Tiekamies Pāvilostā! Ja nebūs nāvīgas vētras, varētu aizdreifēt ar linoleja plostu pie jums – ceru, ka paspēšu laikā. Kaltus arī jāieķer līdzi, bet ne visus – ja nu tas plosts nepeld tā, kā esmu to iztēlojusies.”

HZP

Ar prieku paziņojam 2023. gada rudens aicinājuma uzvarētājus! Iesniegtie 46 projekti ir atklājuši ļoti dažādas pieejas, kā iesaistīt kopienas uz mākslu balstītos vietu veidošanas procesos. Piedāvājumu kvantitāte un kvalitāte ir novedusi žūriju uz aizraujošu un sarežģītu apspriešanas procesu. Mēs vēlamies pateikties visiem, kas iesniedza priekšlikumu, par viņu interesi un pūlēm. Un mēs esam priecīgi sveikt:

Dzelde Mierkalne, multidisciplināra māksliniece ar grafisko pieredzi. Ar lielu pietāti pret tehniku ​​un procesu, Dzeldes mērķis ir gāzt ar tehniku ​​saistītus mākslas standartus, lai radītu ko jaunu un atrastu savu vietu mūsdienu kontekstā.

Katrīna Čemme izgatavo nospiedumus un skulpturālus priekšmetus, izmantojot materiālus ar unikālām īpašībām. Viņa sāka izstādīt darbus 2012. gadā ar izstādēm Viļņas Grafikas centrā, XCII, RIXC, Systems, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Contemplation, Rīgas mākslas telpā un kim?.

Chin Meng-Hsuan ir no Taivānas. Viņas gleznas un zīmējumi attīstās ap telpas, laika un ikdienas dzīves neskaidrību. Abstrahējot vizuālos un verbālos elementus no dažādām saskarsmēm, viņa pēta attiecības starp domāšanas procesu un glezniecības praksei raksturīgām ķermeņa kustībām.

Stefans Klampfers ir studējis tēlniecību Vīnes Tēlotājmākslas akadēmijā, taču viņam patīk redzēt savu praksi neatkarīgi no konkrēta medija. Viņu interesē fundamentāli jautājumi par mākslas tapšanas procesu, pētot mākslas un nemākslas robežas.

Amine Dhouibi ir neatkarīga māksliniece un komponiste no Tunisijas, kas dodas iedvesmojošā sevis izzināšanas ceļojumā plašajā mūzikas pasaulē. Amine skaņdarbi pārsniedz robežas, apvienojot mūsdienu džezu, daudzveidīgas mūzikas ietekmes un dziļu redzējumu, lai radītu patiesi unikālu māksliniecisku izteiksmi.

Laimdota Malle aktīvi strādā pie dažādiem medijiem, tostarp zīmēšanā, drukāšanā, tēlniecībā un animācijās, lai radītu instalācijas ar īpašu interesi apšaubīt kolektīvās un personīgās pieredzes nozīmi. Izmantojot dažādas tehnikas, viņa fiksē iespaidus, kopējot uz dažādām virsmām un materialitātēm un no fotogrāfijām veido attēlus, lai izveidotu kolekciju no visa apkārtējā. Caur savu pieredzi, apvienojumā ar nepieciešamību pētīt, saprast un vākt, viņa rada metaforiskus stāstus, kas atklāj līdz šim nezināmas ainavas un realitāti.

Laikā no 2023. gada 7. jūlijam līdz 12. augustam PAiR rezidences galerijā Pāvilostā (E. Šneidera laukums 11) būs apskatāma Annas Dzērves izstāde “ATKLĀŠANĀS”. 

Anna Dzērve no 23. maija uzturējās PAiR mākslinieku rezidencē Pāvilostā, kur strādāja pie sava jaunā mākslas projekta. 7. jūlijā plkst. 18:00 tiks atklāta jaunākā Annas Dzērves izstāde “Atklāšanās”, kurā būs iespējams aplūkot tieši PAiR rezidencē tapušos darbus.

Izstādes kurators Igors Gubenko:
“Vai 21. gadsimta vizuālajā mākslā ir vieta sievietes aktam? Uz šo jautājumu, ko rosina otrā feminisma viļņa izvērstā vīrišķā skatiena (male gaze) kritika, fotogrāfe Anna Dzērve atbild ar māsīgas kopības atslēgā risinātu “Atklāšanos”. Mākslinieces rezidences laikā uzņemti pāvilostnieču portreti ir personisku saišu veidošanas liecības, kur sievišķā erotika sniedz pavedienu kopīgas pieredzes meklējumiem pāri ģeogrāfiskajām, sociālajām un citām atšķirībām.
Annai Dzērvei raksturīgā stilistikā modeļu figūras pārklāj Pāvilostas dabas skatu projekcijas, kuras brīžam pieskaras miesai ar maigu glāstu, brīžam akcentē tās trauslumu un ievainojamību.
Izšķirošā kārtā šis izgaismotais kailums nav domāts citu baudai – tas svin erotiku kā savstarpējās uzticēšanās un atbrīvošanās telpu, nevis svešas iekāres apmierinājuma resursu. Lai gan ne visas modeles atklāj savu seju, portretu tapšanas process ir patiesa atklāšanās norise, kurā tradicionālo varas hierarhiju starp mākslinieces skatienu un tam pakļauto ķermeni nomaina abu atkailināšanās savstarpēji atbalsojošos pieredzes stāstos.
Neatkarīgi no tā, vai šie skatītājiem neizpaustie stāsti iedrošina, atmodinot līdz šim neapjaustu jutekliskuma spēku, vai atsauc trauksmes un sāpju pilnas atmiņas par piedzīvotiem pāridarījumiem, tie izskan un atbalsojas savstarpējo rūpju un iejūtības ielokā, ko maigi rekonstruē aptumšota izstādes telpa. “

Plkst. 19:00 izstādes atklāšanas pasākumu papildinās mākslinieces Danielas Vētras performance “BORN NAKED / THE REST IS DRAG” (DZIMUSI KAILA / PĀRĒJAIS IR DRAG).

Neilgi pēc vasaras saulgriežu svētkiem PAiR rezidences dārzā tiks atklāta vasaras skatuve, uz kuras jau 1.jūlija vakarā (19:00) uzstāsies Elizabete Balčus un Jeļena Glazova.

Elizabete un Jeļena abas ir daudznozaru mākslinieces, kuru prakse aptver mūziku, dzeju un performanci.
Vasaras skatuve atradīsies līdzās Pāvilostas mākslinieku rezidencei un visu vasaru kalpos kā jauns mākslas, mūzikas, dzejas, performances, dejas un teātra darbu inkubators.

Elizabete Balčus ir latviešu mūziķe un performanču māksliniece, kura no pārsteidzošiem, kolāžiskiem, žanriskiem pretstatiem rada neopsihedēlisku sapņu popu, kas ir vienlaikus melodisks un eksperimentāls. Viņa strādā ar spēcīgu vizuālo estētiku, kas balstās uz mūsdienu sirreālismu, modi un ģeometriskiem tēliem. Elizabete iestājās Latvijas Mūzikas akadēmijā, lai Romas Santa Cecīlijas akadēmijā studētu klasisko un džeza flautas spēli, kā arī operas vokālu. Viņas muzikālajā kosmosā ir atļauts jebkas: flautas un balss cilpošana, elektropopa bītu klikšķināšana un pat dārzeņu sintezatora spēlēšana, kas atstāj klausītājus svētlaimīgam transā līdzīgā stāvoklī, kaut kur starp nomodu un miegu.

Jeļena Glazova ir skaņu māksliniece/vizuālā māksliniece un dzejniece. Darbojoties starpdisciplinārās laikmetīgās mākslas jomā, savos darbos apvieno tēlu, poētisku tekstu, eksperimentālu skaņu un instalāciju.
Eksperimentālās mūzikas darbības lauks – noise/drone, parasti konstruēts no apstrādāta vokāla.
Kā vizuālā māksliniece Jeļena sarīkojusi 8 personālizstādes, tostarp personālizstādes Latvijas Fotogrāfijas muzejā (2010) un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (LMC) (2011), piedalījusies daudzās grupu izstādēs, festivālos un projektos Latvijā, Krievijā, ASV, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Slovākijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Ukrainā, Dienvidkorejā, Kanādā un citās valstīs. Kā dzejniece piedalās dzejas festivālos un ir daudz publikāciju. Jeļena ir 3 dzejas grāmatu autore. Pirmā grāmata “Transfers” (2013, krievu un latviešu valodā) tika nominēta Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA), otrā grāmata “Plazma” (2014) izdota Igaunijā (igauņu un angļu valodā), trešā grāmata “Greed” izdota 2019.gadā. un tika nominēta Latvijas Dzejas dienu balvai.

“Ria Keburia Foundation” sadarbībā ar “VV Foundation” izsludina pieteikšanos “Ria Keburia Foundation” rezidences programmai, kas no 2023.gada 15.septembra līdz 15.oktobrim norisināsies Gruzijā.  

Šī iespēja ir paredzēta dažādās jomās un lomās aktīviem mākslas, kultūras un humanitāro zinātņu profesionāļiem no Latvijas. 

“Ria Keburia Foundation” rezidences programmas ietvaros tiks pilnībā segta 4 nedēļu ilga uzturēšanās “Ria Keburia Foundation” rezidencē, Gruzijā, Gurjaņas reģionā, Kačreti ciemā, Sangali.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2023.gada 1.augusts. Rezidences programmas norises intervāls: 2023.gada 15.septembris – 2023.gada 15.oktobris

Mākslinieku rezidences programma piedāvā:

privātu istabu;

koplietojamu virtuvi ar nodrošinātiem pārtikas produktiem;

ceļojuma izdevumu atlīdzību;

mākslinieka publisko lekciju/prezentāciju;

vakariņas ar mākslas industrijas profesionāļiem;

rezidences noslēgumā, radīto darbu izstādi.

Pieteikuma procedūra:

Pretendentam ir jābūt vidējā līmeņa angļu valodas prasmēm. Pieņemam tikai digitālos pieteikumus.

Pieteikumā ir jābūt iekļautai šādai informācijai:

Titullapa ar vārdu, uzvārdu, kontaktadresi, e-pastu un tālruņa numuru;

Apstiprinājums par pieejamību piedalīties rezidences programmā no 2023.gada 15.septembra līdz 2023.gada 15.oktobrim, ja attiecināms;

Mākslinieciskās prakses un interešu jomas apraksts (līdz 500 vārdiem);

Vismaz 10 jaunāko darbu attēli (vai līdzvērtīgi fragmenti no videoklipiem, skaņas darbiem utt.) ar parakstiem un īsu aprakstu;

CV;

Apraksts par to, ko ir plānots paveikt iespējamās rezidentūras laikā (rezidences laikā plāni var tikt mainīti).

Pieteikumus lūdzam sūtīt līdz 1.augustam, angļu valodā, vienā PDF failā uz e-pastu info@vvfoundation.org.

“Ria Keburia Foundation” 2018.gadā dibināja Gruzijas mākslas mecenāts Ria Keburia, un šī fonda mērķis ir atbalstīt laikmetīgās mākslas skatuves attīstību Gruzijā un Dienvidkaukāza reģionos. Viens no Fonda galvenajiem mērķiem ir izveidot starptautisku Artist-in-Residence programmas ekosistēmu, kā arī stiprināt jauno un jau pazīstamo Gruzijas mākslinieku atbalstu un popularitāti.

Lasi vairāk par rezidenci šeit: https://riakeburia.com/

Vasaras saulgrieži  ir īpašs laika periods ne tikai dabā, bet arī mūsu dzīvēs, kad zemes ģeomagnētiskais lauks un cilvēka enerģētiskie centri (čakras) tiek spēcīgi ietekmēti un uzlādēti. Šajā laikā Saules enerģija ir visintensīvākā, tāpēc tā ir brīnišķiga iespēja, kad pievērsties savam iekšējam stāvoklim un garīgajai attīstībai. Saules enerģija šajā laikā ir ļoti spēcīga un piepilda zemi ar siltumu, gaismu un dzīvību.

Tradicionālajā jogas praksē vasaras saulgrieži tiek uzskatīti par laiku, kad vislabāk pievērsties meditācijai, jogai un dažādām garīgām praksēm, lai atbrīvotos no negatīvajām emocijām un blokiem savā enerģētiskajā sistēmā, kas var palīdzēt rast lielāku saskaņu ar sevi un apkārtni, iegūstot labāku izpratni par sevi un savu dzīves ceļu.

Retrīta laikā vairāku dienu garumā mēs būsim kopā, lai dziļāk izprastu jogas un meditācijas praksi, atgūtu savu enerģiju un mieru. Pabūtu kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un pats galvenais smeltos dabas spēku. Retrīts sevī ietvers gan fiziskas jogas prakses, gan dažādas meditācijas un garīgās attīstības nodarbības, kā arī kopīgi radīsim saulgriežu uguns rituālu šamaņa Jāņa Ieviņa vadībā, kas palīdzēs atbrīvoties no vecā, lai rastu vietu kam jaunam. Saulgrieži ir laiks, kad ikviens izteiktais nodoms un patiesa sirds vēlme tiek sadzirdēta, jo ēters ap mums ir uzlādēts un atvērts. 

Rīta un pēcpusdienas jogas un meditācijas praskes vadīs pieredzējušā un starptautisku pieredzi guvušā Signija Linde, kura ir 500 stundu sertificēta (Yoga Alliance) jogas pasniedzēja un jogu pasniedz jau vairāk kā septiņus gadus. 

Mācīsimies augu spēku “Augu hidrolātu meistarklasē” kopā ar Ilzi Svilpi, kur katrs pats varēs izveidot savu hidrolātu un rast lielāku izpratni par augu pielietojumu, mērķi un ieguvumiem katrai dzīves situācijai. 

Aplūkosim tēmu “joga&disciplīna” – prāts un apziņa, kā matērijas manifestācija, lai gan joga runā par to, ka matērija ir prāta manifestācija. Padziļināti praktizēsim elpošanas & meditācijas tehnikas kopā ar Jāni Matvejevu, kurš mūs sagatavos tam, lai retrītā noslēgumā ikviens varētu nostāties kaut uz pāris sekundēm uz naglām. 

Mūsu dārgums ir mūsu daba, mūsu meži, jūra un kopā būšanas spēks. Būsim kopā mūsu skaistajā vasarā, radīsim neatkārtojami skaistas atmiņās, veltīsim laiku sev un savam ķermenim, spēcināsim un stiprināsim to. Atradīsim ceļu pie dvēseles. Veltīsim laiku klusumam, mieram un balansam. Izelposim visu, kas lieks un pilnu krūti ieelposim visu to, kas nu katram no mums nepieciešams. Viss, kas plūst caur prātu rada ietekmi uz ķermeni, emocijām un sajūtām. Katrai domai ir ietekme uz mums. Ne velti gan šamaņi, gan austrumu mistiķi patiesās realitātes apzināšanai un iepazīšanai izmanto nevis prātu, bet gan attīstītu iekšējo uztveri, esot prāta klusumā, iekšējā harmonijā un līdzsvarā. Tas ir ceļš kļūšanai par Cilvēku. Ikvienam. Atbrīvojoties no visa liekā, iluzorā, iepazīstot savu patieso būtību, un caur to dzīvojot savu dzīvi piepildīti, labestīgi, laimīgi.

RETRĪTA PROGRAMMA

Trešdiena 21. jūnijs

– 17:00 līdz 18:45 SLOW FLOW YOGA kopā ar Signiju Lindi

Lēnās plūsmas joga (angļu valodā “Slow Flow Yoga”) ir joga veids, kas kombinē mierīgu, lēnu kustību virkni, ar koncentrētu elpošanu un dažreiz arī meditāciju. Lēnās plūsmas joga ir līdzīga kā Hatha joga, kuras kustību plūsma ir gludāka un patērē mazāk enerģijas.

Praktizējot lēnās plūsmas jogu, kustības tiek veiktas lēni, gludi un saskaņā ar elpošanu, tas sniedz iespēju padziļināti izjust katras kustības elementu. Prakse ir izplānota tā, lai izveidotu “plūsmu” un kustību virkni, kas var ietvert gan stāvošas, sēdošas un gulēšanas asanas. Šīs jogas nodarbības parasti ir mierīgas un meditatīvas. To galvenais mērķis ir atbrīvoties no stresa, veidojot saikni starp prātu, elpu un ķermeni.

– 21:00 – …  SAULGRIEŽU UGUNS RITUĀLS kopā jaunam sākumam un dziedināšanai ar šamani Jāni Ieviņu vai Balto Vilku. 

“Šamaņi darbojas ar šo gaismas ķermeni, lai cilvēkus dziedinātu. Lai šajā materiālajā pasaulē kaut kas rastos, tam vispirms jāmanifestējas smalkajā plānā. Peru mācība runā par četriem uztveres un radīšanas līmeņiem, proti, pirmais, pats smalkākais uztveres un radīšanas līmenis ir tīras enerģijas jeb Gara līmenis, tālāk ir mītiskais jeb dvēseles līmenis, tad nāk mentālais un emociju līmenis un tad ir fiziskais, materiālais līmenis. Lai kaut ko radītu vai izmainītu jāsāk ar tīro enerģiju līmeni. Ja, piemēram, vēlamies izmainīt prāta un emociju radītās traumas, tad jādarbojas vai nu no tīrās enerģijas, vai no mītiskā jeb dvēsles līmeņa,” stāsta Jānis Ieviņš. 

Ceturtdiena 22. jūnijs

– 8:00 – 9:45 YIN&YANG jogas prakse kopā ar Signiju Lindi

Nodarbība iesāksies ar dziļu mieru un lēnu elpu, lai prāts un ķermenis pēc Uguns rituāla atmostas dienai saudzīgi. Yin jogas prakse ļaus dienu sākt nesteidzīgi un lēnām prakse progresēs un sāksim aktīvāku YANG kustību, lai prakse noslēgtos ar saules sveicienu un enerģisku, bet relaksētu ķermeni. 

– 13:00 – 15:00 YOGA&DISCIPLĪNA / YOGA NIDRA kopā ar Signiju Lindi

Yoga Nidra ir meditācijas tehnika, kas izmanto dziļu relaksāciju, lai sasniegtu prāta un ķermeņa harmoniju. Šī prakse ir saistīta ar jogas tradīciju un aizsākumiem, kurā tiek uzskatīts, ka cilvēka prāts ir viņa galvenais instruments un tam ir būtiska ietekme mūsu garīgajai attīstībai. Yoga Nidra ir meditatīvas prakses veids, kas izmanto dziļu relaksāciju un apziņas stāvokļus, lai palīdzētu cilvēkiem sasniegt iekšēju mieru, emocionālu atbrīvošanos un garīgo atjaunošanos.

Prāta kontrole var palīdzēt cilvēkiem iemācīties kontrolēt savu dzīvi un sasniegt savus mērķus, nevis būt atkarīgiem no ārējo apstākļu ietekmēm.

Yoga & Disciplīna 

Ko par disciplīnu tā iekšēji, tā ārēji stāsta senie jogas teksti un kā tas izpaužas mūsdienās? Kā disciplīna ietekmē prātu un mūsu dzīvi? Kā to piekopt savā dzīvē, ļaujot disciplīnai darīt sevi brīvu no prāta radītām ciešanām. 

– 18:00 – 21:00 “Augu hidrolātu meistarklase” kopā ar Ilzi Svilpi

Katrs dalībnieks pagatavos savu īpašo augu maisījumu savam iekšējam Spēkam (30ml). 

Kāds ir katra auga neredzamais, bet mums intuitīvi sajūtamais spēks? Izzināsim iepazīstot kāpēc vairāk patīk ziedu vai sakņu, vai augļu aromāti? Smaržosim, miksēsim, baudīsim un radīsim savu savējo smaržu no augiem, kas tieši Tevi stiprinās šajā Laikā.  Strādāsim ar Latvijas augiem un to hidrolātiem. 

Hidrolāts ir ziedūdens – īpašā veidā destilēts ūdens ar viena konkrēta auga spēku. 

Piektdiena 23.jūnijs

– 8:00 – 9:45 VINYASA FLOW kopā ar Signiju Lindi 

Vinyasa Flow Yoga tiecas radīt saskanību starp ķermeni, prātu un garu, kas tiek panākts caur apzinātu kustību, elpošanas kontroli un klātbūtni, ļaujot dalībniekiem piedzīvot vienotību un dzīves enerģijas plūsmu. Prakse aicina cilvēkus apzināti attīstīt savu ķermeņa-saprašanu un mieru, veicinot labklājību un iekšējo līdzsvaru. Prakse būs enerģizējoša, ļaujot ķermenim uzlādēties un sazemēties, lai ķermenis netraucē un jūtas labi apzinātības praksēs, kas sekos pēc tam. 

 – 13:00 – 15:30 ELPOŠANA & MEDITĀCIJA / STĀVĒŠANA UZ NAGLĀM kopā ar Jāni Matvejeju

Tas kā tu elpo, atspoguļo to, kā tu dzīvo. Elpa ir dzīvība. Tā ir viena no svarīgākajām organisma funkcijām. Elpošanu var uzskatīt par vissvarīgāko aspektu, jo tieši elpojot atjaunojas un attīrās netveramā dzīvības enerģija (prāna), kas plūst caur ķermeni. Pareizi elpojot, asinīs un smadzenēs nonāk vairāk skābekļa, kā arī tiek kontrolēta prana jeb dzīvības enerģija. Elpošanas vingrinājumi palīdz apziņai koncentrēties. Elpa ir mūsu dzīvības spēks, saikne starp fizisko un garīgo. Apzināta elpošana jeb pranajama palīdz uzlabot dzīves kvalitāti un atjaunot enerģiju.

Lielākā daļa cilvēku elpo neapzināti, automātiski, maziem elpas vilcieniem. Mazi bērni elpo ar visu ķermeni un katrs elpas vilciens līdzinās vilnim. Pieaugot cilvēks pārstāj pareizi elpot, jo emocionālie stāvokļi – bailes, skumjas, dusmas u. c. maina elpošanas paradumus. Tas, kurš spēj apzināti regulēt savu elpu, tam izdodas kontrolēt savas emocijas un noskaņojumu.

Pranajama uzlabo veselību, gremošanas sistēmu, tonizē nervu sistēmu, līdzsvaro apziņu, novērš slinkumu, piešķir ķermenim vieglumu, uzlabo apetīti, koncentrēšanās spējas un piepilda mūs ar dzīvības enerģiju. Elpošanas vingrojumu efekts ir pamanāms uzreiz – spēja koncentrēties palielinās, nervu sistēma nomierinās, tiek trenēti iekšējie orgāni un viss ķermenis kopumā.

DALĪBA RETRĪTĀ

Dalības maksa par retrītu:  200 EUR 

Dalības maksā iekļautas meditācijas, pranajama un jogas nodarbības, kā arī augu hidrolātu meistarklase, saulgriežu uguns rituāls un elpošanas&meditācijas meistarklase, iespēja stāvēt uz naglām.

Lai rezervētu savu dalību retrītā, ir jāveic drošības maksa 100 EUR vērtībā, kas netiks atgriezta, ja pēkšņi nolem retrītā nepiedalīties. Pārējo summu vari maksāt uz vietas vai arī ātrāk. Var maksāt gan skaidrā naudā, gan ar pārskaitījumu. 

Priekšapmaksa jāveic līdz 10.06

Lai pieteiktos retrītam raksti ziņu uz lindesignija@gmail.com & tiekamies dabas spēkā vasaras saulgriežos Pāvilostā,

Mīlestībā,

Signija & PAiR

No 3.jūnija līdz 8.jūlijam PAiR galerijā būs skatāma Sarmītes Māliņas izstāde “Plastiskā ķirurģija”.

Sarkani, izļodzītas formas spoguļi, kuri ievietoti melni pulētos rāmjos vistiešāk atklāj izstādes nosaukuma PLASTISKĀ OPERĀCIJA kodu. Tie ir kā apjukuši un noguruši manas darbietilpīgās pieredzes informācijas nesēji. To forma un krāsa bez kautrēšanās atklāj punktu kurā tagad atrodos. PLASTISKĀ OPERĀCIJA šajā gadījumā nozīmē tikai to plastisko operāciju, kura tiek dabīgi izdarīta pie katra no mums. Var teikt – par brīvu!

Sarmīte Māliņa ir latviešu māksliniece. Beigusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu.

Sarmīte izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Kopā ar Sergeju Davidovu un Oļegu Tillbergu 80. gados veidojusi instalācijas (“Staburaga bērni”, “Cilvēki būros”), 90. gados veidojusi objektus (“Sajūtas”, 1992; “Valoda” , “Elektriskais krēsls”, “Laimīga bērnība”, visi 1996; “Saulainā diena”, 1997; “Pieredze”, 1998). 1995.gadā saņēmusi 3.ikgadējās “Sorosa Laikmetīgās mākslas centrs – Rīga” izstādes “Piemineklis” starptautiskās žūrijas balvu par objektu “Nepamatots prieks”. Vēlāk strādājusi kopā ar fotogrāfu Kristapu Kalnu (instalācija “Mīlestība nekad nebeidzas”, 2008), 2015.g.

Māksliniece Anna Dzērve no 24.maija līdz 23.jūnijam strādās Pāvilostas mākslinieku rezidencē pie jauna mākslas projekta. Aicinām pieteikties tos, kas vēlas piedalīties eksperimentālā fotosesijā aptuveni 4-5 stundu garumā. Pēc fotosesijas no 8.jūlija fotogrāfijas būs apskatāmas publiski PAiR galerijā.

Mākslinieces darbi bieži skar tēmas par viņas personīgajām traumām un sievietes vietu pasaulē, tāpēc modeles vienīgās prasības ir būt dzimušai kā sievietei (iepriekšminēto traumu dēļ, fotosesijas vīriešiem tiek piedāvātas tikai izņēmuma gadījumos), bet galvenā nepieciešamība ir interese par savu tumšo un sieviško pusi, gatavība stāties kameras priekšā kailai šīs puses izzināšanas pēc.

Anna Dzērve (dz. 1995) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu un nodarbojas ar fotogrāfiju 10 gadus, no tiem pēdējos 3 ar kailfoto. Annas darbi bieži vien ir vairāk baisi, kā erotiski, taču māksliniece cenšas apvienot šīs divas savas iekšējās pasaules – juteklisko estētismu un sirreālismā ietērptas personīgās pieredzes.

Gandrīz visas mākslinieces organizētās fotosesijas pēdējo 3 gadu laikā ir notikušas viņas guļamistabā, pārsvarā tieši gultā. Šovasar māksliniece izies no savas komforta zonas un meklē modeles fotosesijām Pāvilostā – fotosesijas varētu notikt gan iekštelpās, gan ārā, bet pavisam noteikti diennakts tumšajā laikā, jo Annas mākslinieciskās izpausmes līdzeklis ir ne tikai analogā fotokamera, bet arī projektors, kas ir galvenais gaismas avots visās viņas fotogrāfijās.

Māksliniece vienmēr ir centusies novilkt skaidru robežu starp saviem darbiem un pornogrāfiju, tāpēc tie ir gaumīgi erotiski. Ja modelis vai fotogrāfe nejūtās ērti kaut ko darīt – tas netiek darīts.

Lai rastu iespaidu par Annas Dzērves māksliniecisko stilu un to, vai modeles un mākslinieces vīzija sakrīt, iesakām apskatīt Annas portfolio: www.instagram.com/annadzerve.

VV Foundation paziņo par 2023.gada rezidences PAiR rudens sesijas atklāto konkursu, kas paredzēts dažādās jomās un lomās aktīviem mākslas, kultūras un humanitāro zinātņu profesionāļiem no visas pasaules. 

PAiR rezidentu programma norisināsies no 2023. gada 15.augusta līdz 2023. gada 15. oktobrim. Rezidences darbības mērķis ir pētīt Pāvilostas dažādo sociālās vides ainavu, reģiona floras un faunas daudzveidību, apzināt tās kopienu un vēsturi, kā arī aktīvi mijiedarboties ar to. 

Pieteikumiem:

Potenciālajiem rezidentiem ne vēlāk kā līdz 25.jūnijam jāaizpilda anketa, kuru var atrast šeit: https://pair.lv/lv/cv/.

PAiR nodrošina:
PAiR nodrošina rezidentus ar studiju, dzīvesvietas telpu, pieeju bibliotēkai un galerijai, administratīvo atbalstu, kuratora atbalsts (vismaz divi organizēti studijas apmeklējumi mēnesī) kā arī pēc nepieciešamības pieeju darbnīcām, resursus materiāliem, instrumentiem un pētniecības resursiem.

Vieta un ēka:
PAiR rezidence atrodas Baltijas jūras krastā, Pāvilostā. 500 km garā piekraste ir spēlējusi nozīmīgu lomu Latvijas ģeogrāfijā, politikā un kultūrā, un ir ietekmējusi gan vietējo iedzīvotāju nodarbošanās jomas, gan kultūru. PAiR atrodas 42 hektārus plašā Pelēkās kāpas rezervāta teritorijā, kas tika izveidots, lai aizsargātu Latvijas platāko kāpu. Rezidence atrodas vēsturiskā koka ēkā, kas celta 1901. gadā un tikusi pilnībā atrestaurēta 2021. gadā.

PAiR rezidence māksliniekiem, rakstniekiem, pētniekiem un citiem dažādu radošo jomu profesionāļiem nodrošinās telpas un resursus eksperimentēšanai, pētniecībai un profesionālajai attīstībai. PAiR ēka ir no jauna izveidota un tajā ietilpst četras atsevišķas telpas rezidentiem, divas studijas radošajam darbam, bibliotēka ar vairākām atklātām darbavietām, mākslas galerija, kā arī aušanas studija, kur darbojas vietējie Pāvilostas audēji.

Vācijā dzīvojošā čehu mūsdienu dejotāja un horeogrāfe Sāra Kolučova ir sākusi darbu pie pētniecības projekta “Portrets …”, kurā viņa pēta kultūras identitāti ķermeņa izteiksmē visā Eiropā. Viņa kolekcionē individuālus kustību stāstus un plāno attēlot kultūras nospiedumu daudzveidību ķermenī. Viņa aicina vietējos iedzīvotājus uz personīgām intervijām, lai apmainītos ar kultūras identitātes tēmu. Pētījumu „Portret of…collection Latvia” pavada latviešu dejas dramaturgs Modris Opelts, un to atbalsta Dejas izpētes NRW – NRW KULTURsekretariat.

Atrodoties PAiR, Roberts un Stīvens strādās pie jaunā projekta – “pastāstiet, kas es esmu.” Tas ir darbs, kas, apvienojot kompozīcijas, mūzikas, teātra, dejas, instalācijas un koncerta elementus, rada atklājošu un intīmu izpildītāja portretu. Tajā tiek aplūkots sekss, bērnība un mantojums, kas veidots no intervijām, ierakstiem un sadarbība ar pianistu. Šis darbs ir diskurss starp humānistisko un posthumānistisko domāšanu. Tas ir darbs, lai pārdomātu cilvēciskās lietas.

Vika Eksta rezidences laikā strādās pie darbu radīšanas personālizstādei ALMA MATER, kas notiks galerijā Alma šovasar un elpos Pāvilostas gaisu un pētīs vietu, kāda tā ir ārpus aktīvās tūrisma sezonas, meklējot idejas jaunam darbam, kas varētu tapt nākamā gadā PAiR galerijā.

Rezidencē darbu uzsākusi Hanele Zane Putniņa, lai strādātu pie izstādes darbiem, kas tiks parādīti vasarā Pāvilostas PAIR galerijā. Patlaban Zane darbojas linogriezuma tehnikā, meklējot dažādus variantus kā var eksperimentēt ar pašu tehniku, materiāliem, formām. Darba uzdevums grozās ap ūdens dzīvi, kas Zanei kā zvejnieka meitai un ilgstošai Miķeļtorņa iemītniecei ir saistošs pavediens. Pagaidām plānots plakano grafikas tehniku pārnest uz skulpturālu objektu, kas tiks eksponēts telpā.

“Laidu leģendas” ir mākslas notikums PAiR rezidencē, Pāvilostā, kurā Ieva Epnere izstāda videodarbu un fotogrāfijas. 2021. gada rudenī māksliniece pavadīja divas nedēļas “Kuldīgas novada rezidencē radošajiem autoriem” – apmetoties Laidu skolas labajā spārnā, iepazinās ar cilvēkiem un viņu amata prasmēm un pati iesāka aust gobelēnu Laidu stellēs.

Ievu Epneri ieinteresēja pagātnes nemateriālās liecības, Vietas gars, kas atklājas  leģendās. No tām dzima ideja par izrādi, kas tika spēlēta Laidu skolas simtgades salidojumā, kuru pandēmija bija pabīdījusi par vienu gadu uz priekšu.

Sadarbojoties ar skolas dramatisko pulciņu un pieaicinot horeogrāfi Elīnu Gediņu, tapa piecas “Laidu leģendas”. Par balto dāmu, Laidu komtesi, kas nepiepildītas mīlestības dēļ klīst pa pili kā pārmetums kārtu aizspriedumiem un alkatībai. Par Valtaiķu baznīcas būvupuri jeb asinsupuri, kas nepieciešams, lai ticībā celtais nesagrūtu. Par labāko vietu gravā pie Rudzīšu akmens, kur uzplaukst maipuķītes. Par mistisko bezdubeni 70 metru diametrā meža vidū, kur robežojas Turlava, Snēpele un Laidi un teritoriālo interešu kaislībās barojas purva mērglis. Par sarkano govi, kura parādās reizi simts gados un no kuras var izkratīt naudu.

1905.gada Krievijas revolūcijas liesmās nosvila Laidu muižas īpašniekiem piederošā Kazdangas pils. Zemniekus pēra Laidos. No laideniešiem nākušais cenzors Remiķis neilgi pirms cara Nikolaja II manifesta par vārda brīvību bija izlaidis cauri cenzūrai Aspazijas teiku drāmu “Sidraba šķidrauts”, kuras galvenā varone Guna ar sarkanu šķidrautu aizdedzina karalisko pili. Baltvācu laikraksts “Düna-Zeitung” (1905, 221) sašutis rakstīja par provokāciju Jaunajā Latviešu teātrī. Teātris samaisījās ar dzīvi. Tika nodedzinātas apmēram 450 vācbaltu pilis un muižas. Cenzora Remiķa apglabātais zelts, par kuru vēsta viena no leģendām, nekur nav atrodams.Izglītības ministrijas dati liecina, ka pēdējos divdesmit trīs gados Latvijā ir likvidētas vairāk nekā 400 skolas, Laidu skola atvadījās ar salūtu.

Māksliniece Ieva Epnere kopā ar operatoru Valdi Celmiņu turpina strādāt pie dokumentālās filmas par Laidu skolas pēdējo pusgadu, kurā svētki un atvadas sajaucās simetriskā inversijā.

Par mākslinieci:

Ieva Epnere (dzimusi 1977. gadā Liepājā) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (2003), Tekstilmākslas nodaļu (2001) un pēcdiploma studijas HISK Gentē (2012). Ieva Epnere rada fotogrāfijas, tekstila darbus, video instalācijas un filmas, kurās personiski, privāti stāsti ir sākumpunkts mākslinieciskām refleksijām par identitāti, tradīcijām un rituāliem. Piedalās izstādēs kopš 1998. gada Latvijā un ārvalstīs. Ieva Epnere  saņēma «Purvīša balvu 2019» par darbu «Dzīvo atmiņu jūra», DAAD, The Berliner Künstlerprogramm stipendiāte, Berlīne (2019-2020). Ieva Epnere ir bijusi vairākās mākslas rezidencēs, nesenākās no tām – DAAD, Berlīnē (2019/2020), Iaspis, Stokholmā (2018), Fogo Island Arts, Fogo, Kanāda (2017, 2018), ISCP, Ņujorkā (2016). Šobrīd Ieva Epnere pasniedz kompozīciju un fotogrāfiju ISSP skolā un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.

Izstādes teksta autore: Anita Vanaga

Izstādes projekta vadītāja: Līna Birzaka- Priekule

Paldies: Laidu pamatskolas bērniem, viņu vecākiem un skolotājiem, Aijai Botsmanei, Līnai Birzakai-Priekulei, Dacei Cīpolai, Evijai Dēvitai, Valdai Duburei, Zanei Fersterei, Andrim Fersteram, Jutai Kasakovskai, Vitai Libertei, Sarmītei Mackevičai, Andrim Neilandam, Andai Stibai, Ivaram Švalbem, Mikam Ramānam, Maijai Rudovskai, Edgaram Silam, Elitai Tisjakai, Mārītei Viliņai, Miervaldim Vītolam

Izstādi atbalsta: VV Foundation, Kurzemes plānošanas reģions, Kuldīgas novads, Kuldīgas mākslinieku rezidence, LG un VKKF

6.augustā plkst. 16.00 PAiR rezidencē, Pāvilostā, norisināsies diskusija Art and science: a match looking for heaven.

„Starpdisciplinārs” jau pietiekami ilgi ir kļuvis par modes vārdu, lai varētu novērtēt tā pamatotību. Mākslas un zinātnes mijiedarbība un sadarbība ir bijusi auglīga, taču tai noteikti ir vēl lielāks potenciāls. Šajā diskusijā mēģināsim izpētīt un apzināt labākās (un sliktākās) pieejas zinātnes izmantošanai mākslā (un otrādi) un noteikt, ko mēs varam darīt, lai tās veicinātu. Trīs pašreizējie PAiR rezidences rezidenti (Voldemārs Johansons, Kristīne Krauze-Slucka, Lidija Zaneripa) visi aktīvi darbojas mākslas un zinātnes laukā, bet prof. Antuāns Reserbats-Plantejs (Antoine Reserbat-Plantey) iepazīstinās ar zinātnieka, kurš pievērsies šiem jautājumiem, skatījumu.

Dalībnieki: Kristīne Krauze – Slucka (LV), Lidija Zaneripa (LV), Antuāns Reserbats-Plantejs (FR), Voldemārs Johansons (LV)

Moderators: Helmuts Caune

Diskusija norisināsies arī Instagram: https://www.instagram.com/vv.foundation/

Diskusija norisināsies angļu valodā.

Diskusiju atbalsta: VKKF un Kurzemes Kultūras Programma 2022

No 9. jūlija līdz 14. augustam PAiR rezidences galerijā Pāvilostā būs skatāma mākslinieka Voldemāra Johansona personālizstāde “Vētra neredz krāsu”. Izstādes sākumpunkts meklējams mākslinieka ekspedīcijās uz Ziemeļu puslodes arktiskajiem apgabaliem. Tajā Johansons izzina veidus, kā raudzīties uz šo klimata pārmaiņu skarto planētas daļu no skatupunkta, kur fiziskās vides un ainavas vērošanas pieredze jau daļēji pārcelta uz virtuālās realitātes tehnoloģiju sfēru.

Norvēģijas ziemeļu, Fēru salu un Svalbāras arhipelāga ekosistēmas atrodas uz strauju pārmaiņu ceļa, un pat piesardzīgākās prognozes liecina, ka jau pārredzamā nākotnē vasarās gaidāma Ziemeļpola ledus kārtas pilnīga izkušana. Mākslinieks un komponists Voldemārs Johansons izzina veidus, kā raudzīties uz šo klimata pārmaiņu skarto planētas daļu no skatupunkta, kur fiziskās vides un ainavas vērošanas pieredze jau daļēji pārcelta uz virtuālās realitātes tehnoloģiju sfēru. 

Izstādes pirmā daļa norisinājās ISSP Galerijā Rīgā, 2021. gadā. Izstādei PAiR galerijā tapuši jauni darbi, ar kuru starpniecību arī šoreiz skatītāji būs aicināti sajust cilvēces un neskartas dabas attiecības, apjaust arktisko elpu, skaņu un varenību. “Vētra neredz krāsu” tematiski turpina Johansona agrākajos darbos aizsāktās fizikālās pasaules un cilvēka pieredzes saskarsmes studijas. 

Voldemārs Johansons (1980) ir komponists un mākslinieks, kurš radošajā praksē apvieno interesi par vizualitāti, skaņu un zinātni. Viņa instalācijas un skaņdarbi balstās datos, kas tapuši ar zinātnisku pieeju analizējot vides fenomenus. Johansons studējis elektroniskās mūzikas kompozīciju Hāgas Karaliskās konservatorijas Sonoloģijas institūtā. Viņa darbi izstādīti daudzviet pasaulē, tostarp Venēcijas Arhitektūras biennālē, mākslas projektā ArtGENDA (Hamburga), Rūras triennālē (Bohuma), mākslas centrā BOZAR (Brisele), festivālos TodaysArt (Hāga), Skaņu mežs (Rīga), Unsound (Krakova), studijā STEIM (Amsterdama), Vroclavas mediju mākslas biennālē, Ars Electronica Center (Linca) un citviet.

Teksts: Eva Johansone

9. jūlijā izstādē norisināsies tūre, kopā ar mākslinieku Voldemāru Johansonu.

Izstādi organizē: VV Foundation

Izstādes sadarbības partneris: ISSP galerija

Izstādi atbalsta: VKKF un Kurzemes Kultūras programma 2022

Laikā no šī gada 28. līdz 31. jūlijam PAiR Mākslinieku rezidencē Pāvilostā norisināsies Apzinātības un jogas retrīts. Pieteikšanās līdz 15. jūlijam. Retrīta sākums būs 28. jūlijā plkst. 18:00, ierašanās Pāvilostā jau no plkst. 16:00. Retrīta noslēgums 31. jūlijā plkst. 14:30.

Lai viss jaunais kā taureņi lido, 

tur vieglumā un gaisā virmo. 

Par to kas reiz bijis nu nedomā vairs,

lai plūst pāri malām un tālumā gaist.

Tiksimies skaistajā Pāvilostas atmosfērā, lai kopā smeltos dabas spēku un mieru. Sveicināsim sauli jūras krastā un ļausim vējam mūs dziedināt. Vērosim saullēktus un saulrietus. Savienosimies vairāk ar to, kas ir īsts. Ieklausīsimies savā sirdī un ļausim, lai tā mūs vada. Daba ir cilvēka dvēseles patvērums, kas palīdz rast spēku turpināt savu dzīves ceļu. Klusumā mīt atbildes uz visiem cilvēka prāta radītiem jautājumiem.

Pašā vasaras pilnbriedā satiec sevi no jauna četrās burvīgās dienās pie Pāvilostas jūras, kur kopā jogosim, meditēsim un nodosimies dažādām elpošanas praksēm jogas pasniedzējas Signijas Lindes vadībā, kura savas zināšanas ieguvusi pie jogas meistariem Bali. Iemācīsimies dažādas sejas masāžas tehnikas, kas uzlabos sejas ādas stāvokli pie Lienes Eglītes Stafeckas. Meditēsim gongu skaņu pavadījumā kopā ar Jolantu Zeltiņu un mielosimies ar bezgala garšīgām vegānajām maltītēm, kuras gatavos Pēteris Rubezis.

Dalības maksa par retrītu ir 340 EUR

Tajā iekļauta joga, meditācijas un elpošanas prakses, sejas masāžas meistarklase, gongu meditācija, vegānas maltītes (vakariņas ceturtdienā, brančs un pusdienas piektdienā un sestdienā, kā arī brančs svētdienā).

Nakšņošana iespējama Pāvilostas Mākslinieku rezidencē. Ir pieejami četri divvietīgie numuriņi un viens vienvietīgais numuriņš. Cena par nakti no cilvēka – 50 EUR.

Lai pieteiktos retrītam raksti uz lindesignija@gmail.com vai vita@vvfoundation.org.

Lai viss skaistais par īstenību top un Tava sirds mieru rod!

Laikā no šī gada 28. maija līdz pat 30. oktobrim VV Foundation PAiR rezidences galerijā Pāvilostā (Ernesta Šneidera laukums 11) tiks īstenota laikmetīgās mākslas izstāžu programma. Līdz 27. jūnijam galerijā skatāma mākslinieču dueta Skuja Braden izstāde “Acs ābola dzīru mielasts”, jūlijā un augustā galerijā norisināsies Voldemāra Johansona izstāde, savukārt vasaras noslēgumā galerijā būs apskatāmi Ievas Epneres jaundarbi.

Skuja Braden – mākslinieču duets, ko 1999. gadā kopīgi radījušas Inguna Skuja no Latvijas un Melisa D. Breidena (Melissa D. Braden) no Kalifornijas – , ir visai neparasta parādība Latvijas mākslas scēnā, pateicoties gan tiešajiem un kritiskajiem vēstījumiem, gan barokāli intensīvajai un negausīgi spilgtajai izteiksmes formai. “Acs ābola dzīru mielasts” piedāvā palūkoties uz pasauli ar skatienu, kas attīrīts no ierastajiem priekšstatiem, normativitātes diktāta, klišejām un aizspriedumiem – acs ābols ir kļuvis par galveno personāžu, kura asaras par pasaules liekulību un ļaunumu pārtop par dzidrām un atsperīgām notīm, atsitoties pret skanošās bļodas virsmu. Mākslinieces šogad pārstāv Latviju 59. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē.

Izstādes kuratore ir Solvita Krese.

No 8. jūlija līdz 21. augustam PAiR galerijā notiks Voldemāra Johansona izstāde “Vētra neredz krāsu”. Voldemārs Johansons ir viens no retajiem latviešu māksliniekiem, kurš savos darbos vistiešākajā veidā sintezē vizuālās mākslas formas, tehnoloģijas un procesuālu dabas izpēti. Izstādes sākumpunkts meklējams autora īstenotajās ekspedīcijās uz Ziemeļu puslodes arktiskajiem apgabaliem — Norvēģijas ziemeļiem, Fēru salām un Svalbāras arhipelāgu. Šīs ekosistēmas atrodas uz strauju pārmaiņu ceļa, un pat piesardzīgākās prognozes liecina, ka jau pārredzamā nākotnē vasarās gaidāma Ziemeļpola ledus kārtas pilnīga izkušana. Galerijā apskatāmajā izstādē Johansons izzinās veidus, kā raudzīties uz šo klimata pārmaiņu skarto planētas daļu no skatupunkta, kur fiziskās vides un ainavas vērošanas pieredze jau daļēji pārcelta uz virtuālās realitātes tehnoloģiju sfēru. Izstādē PAiR galerijā Voldemārs Johansons izstādīs savu jaunāko video darbu “Ūdeņradis”, kurā autors turpina pētīt skaņas uztveri un pieredzi, saistībā ar vidi un ekoloģiju. Izstādē tiks eksponētas arī fotogrāfijas un objekts no oglēm, kā arī jaunas vietai piesaistītas fotogrāfijas, kas būs tapušas Pāvilostā, rezidences laikā un veidos dialogu ar jau esošo mākslas pētniecībā balstīto darbu.

Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar ISSP galeriju. 

Savukārt laikā no 26. augusta līdz pat 30. oktobrim Pāvilostā būs apskatāma Purvīša balvas 2019 laureātes Ievas Epneres personālizstāde, kuras ietvaros tiks demonstrēta gan Epneres darbs “Dzīvo atmiņu jūra, kas 2019. gadā ieguvis Purvīša Balvu. Tajā Epnere pievēršas identitātes nepastāvīgajai dabai, reaģējot uz Latvijas postpadomju sabiedrības attīstības procesiem. Epneres rokās fikcija ir vērtīgs instruments, lai izpētītu cilvēka patības apziņu un atklātu identitāti kā izdomātu mītu un vēsturisku naratīvu hibrīdu. Baltijas piekrastes militārais mantojums ir īpašas intereses objekts – viņa pēta bijušo armijnieku un vietējo iedzīvotāju likteņus, kuri uzauguši padomju režīma apstākļos un šobrīd saskaras ar jaunu sociālo realitāti. Lielu lomu šajā pētniecībā spēlēja tieši Pāvilostas reģions un tajā mītošie cilvēki. Kā arī īpaši izstādei top pavisam jauns mākslinieces darbs. Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar Kim? Laikmetīgās mākslas centru.

PAiR galerija ir pieejama apmeklētājiem no piektdienas līdz svētdienai, no plkst. 12.00 līdz 18.00. Ieeja ir bezmaksas.

Pārējās dienās izstādi iespējams apmeklēt pēc iepriekšējas vienošanās, zvanot pa tālruņa numuru +371 25456164.

Izstāžu programmu atbalsta: VKKF, Kurzemes Kultūras programma 2022 un Latvijas Valsts meži.

No 28.maija līdz 27. jūnijam PAiR rezidences galerijā Pāvilostā būs skatāma mākslinieču dueta Skuja Braden izstāde “Acs ābola dzīru mielasts”.

Skuja Braden – mākslinieču duets, ko 1999. gadā kopīgi radījušas Inguna Skuja no Latvijas un Melisa D. Breidena (Melissa D. Braden) no Kalifornijas – , ir visai neparasta parādība Latvijas mākslas scēnā, pateicoties gan tiešajiem un kritiskajiem vēstījumiem, gan barokāli intensīvajai un negausīgi spilgtajai izteiksmes formai.

Venēcijas biennālē var pārliecināties, cik organiski un precīzi Skujas Braden veidotā ekspozīcija Latvijas paviljonā iekļaujas biennāles tēmu lokā, kuru kamertoni uzdod jaunatklātās jaudīgās un pārsteidzošās sirreālisma ietvarā strādājošās mākslinieces, kuras ilgstoši bijušas iesprostotas vēstures lappušu nomalēs. Tāpēc nevaru pretoties kārdinājumam padomāt par Skuja Braden darbiem sirreālisma valodas lietojuma kontekstā. Mākslinieču darbos realitāte tiek apvērsta un deformēta, sapņi un iztēle saplūst ar īstenību, atsauces uz masu kultūru un vēsturi mijas ar privāto mitoloģiju un vīzijām.

“Acs ābola dzīru mielasts” piedāvā palūkoties uz pasauli ar skatienu, kas attīrīts no ierastajiem priekšstatiem, normativitātes diktāta, klišejām un aizspriedumiem – acs ābols ir kļuvis par galveno personāžu, kura asaras par pasaules liekulību un ļaunumu pārtop par dzidrām un atsperīgām notīm, atsitoties pret skanošās bļodas virsmu. 

Uz ceremoniālā dzīru galda līksmo Geiša, Merilina, citplanētieši, tautumeita, Buda un citi Skuja Braden iemīļoti tēli, apliecinot iekļaujošas pasaules iespējamību, kurā feminisma idejas spēj itin labi sadzīvot ar budisma uzstādījumiem, kurā tiek nojauktas tradicionālās dzimumu lomu konstrukcijas, pazūd nošķīrums starp cilvēku un dabu, un kurā arī āboliem ir acis.

Teksts: Solvita Krese

28. maijā plkst. 16.00 tūre izstādē ar Skuja Braden un Solvitu Kresi. 

29. maijā plkst. 11.00 Solvitas Kreses lekcija par Venēcijas biennāļu vēsturi un šībrīža 59. Venēcijas biennāles ekspozīciju “Tirgot ūdeni upes malā”.

Izstādi organizē: VV Foundation

Izstādes kuratore: Solvita Krese

Izstādi atbalsta: VKKF un Kurzemes Kultūras programma 2022

Šī gada 14. maijā plkst. 15.00 Facebook tiešsaistē notiks VV Foundation organizēta diskusija par paplašināto glezniecību. Saruna norisināsies kā daļa no grupas izstādes “Sadura” izglītības programmas. 

Diskusijā plānots mēģināt apjaust un definēt, cik ļoti un kā ir mainījusies vēsturiski noteiktā uztvere par to, ko saprotam un asociējam ar glezniecības mediju, un skaidrot, kā šajos mākslinieciskajos un teorētiskajos meklējumos var palīdzēt salīdzinoši jaunais termins “paplašinātā glezniecība”. Paplašinātā glezniecība, kas vienlaikus var gan būt, gan nebūt glezniecība, taču vienmēr saglabā vismaz vienu glezniecības medija pamatelementu, piemēram, virsmu, krāsu u.tml. Tostarp, sarunas laikā tiks diskutēts par laikmetīgās glezniecības idejām un robežām, kā arī objekta un vēstījuma attiecības mākslā.

Diskusijā piedalīsies Sandra Krastiņa, Jānis Šneiders, Atis Jākobsons un Auguste Petre. Sarunu vadīs Sandra Strēle.

Paplašinātā glezniecība (ang. val. – expanded painting) ir jēdziens, kas pasaules mākslas vēsturē ticis aktualizēts jau pirms vairāk nekā 70 gadiem, māksliniekiem un mākslas teorētiķiem pārvērtējot glezniecības formālo robežu izzušanu, šī medija teju burtisku sakļaušanos ar tēlniecību, objektu mākslu un dažādām konceptuālisma izpausmēm, tostarp performanci. Līdz ar inovatīvo mediju nostabilizēšanos, glezniecības loma vairākkārt tikusi pārvērtēta un apspriesta – bez izņēmumiem tas noticis arī Latvijā, kur šis medijs nereti tiek uztverts kā “tradicionāls” un neatbilstošs “laikmetīgās” mākslas jēdzienam. Kādu laiku pat izskanēja bailīga doma, ka glezniecības ērai ir pienācis gals, un jau tuvākajā laikā to aizstās virtualitāte, ar savām neierobežotajām iespējām.

Grupas izstādes “Sadura” centrā ir dialogs, kas risināts caur paplašinātās glezniecības jēdzienu – jautājumi un atbildes par attiecībām, kas pastāv starp konkrētajiem mākslas darbiem, kas pastāv starp mākslas medijiem, kas pastāv starp glezniecību un 21. gadsimtu. Jautājumi un atbildes, kas pastāv starp šiem dažādu paaudžu māksliniekiem, viņiem nonākot vienā telpā. Izstādē iekļauti Andra Eglīša un Jāņa Dzirnieka, Elzas Sīles un Aijas Zariņas, kā arī Sarmītes Māliņas un Jāņa Šneidera darbi no VV Foundation kolekcijas.

PAiR galerijas izglītības pasākumus atbalsta Kurzemes Kultūras programma.

Laikā no 2022. gada 1. aprīļa līdz 15. maijam PAiR rezidences galerijā skatāma paplašinātās glezniecības izstāde “Sadura”, kurā iekļauti sešu latviešu mākslinieku darbi no VV Foundation kolekcijas. Izstādē piedalās Jānis Dzirnieks, Andris Eglītis, Sarmīte Māliņa, Elza Sīle, Jānis Šneiders un Aija Zariņa, kuratore ir Auguste Petre. Izstādes centrā ir dialogs, kas risināts caur paplašinātās glezniecības jēdzienu – jautājumi un atbildes par attiecībām, kas pastāv starp konkrētajiem mākslas darbiem, kas pastāv starp mākslas medijiem, kas pastāv starp glezniecību un 21. gadsimtu. Jautājumi un atbildes, kas pastāv starp šiem dažādu paaudžu māksliniekiem, viņiem nonākot vienā telpā.

Foto: Ansis Starks

Paplašinātā glezniecība (ang. val. – expanded painting) ir jēdziens, kas pasaules mākslas vēsturē ticis aktualizēts jau pirms vairāk nekā 70 gadiem, māksliniekiem un mākslas teorētiķiem pārvērtējot glezniecības formālo robežu izzušanu, šī medija teju burtisku sakļaušanos ar tēlniecību, objektu mākslu un dažādām konceptuālisma izpausmēm, tostarp performanci. Līdz ar inovatīvo mediju nostabilizēšanos, glezniecības loma vairākkārt tikusi pārvērtēta un apspriesta – bez izņēmumiem tas noticis arī Latvijā, kur šis medijs nereti tiek uztverts kā “tradicionāls” un neatbilstošs “laikmetīgās” mākslas jēdzienam. Kādu laiku pat izskanēja bailīga doma, ka glezniecības ērai ir pienācis gals, un jau tuvākajā laikā to aizstās virtualitāte, ar savām neierobežotajām iespējām.

Foto: Ansis Starks

Tomēr realitāte pierāda, ka arī glezniecības iespējas ir neierobežotas un tās paplašinājumus iespējams uzmeklēt jebkur. Atšķirīga materiāla izvēle (zeme un dubļi A. Eglīša darbos; epoksīda sveķi J. Dzirnieka objektuālajās gleznās; koka plāksnes S. Māliņai un J. Šneideram; metāls un zobu pasta E. Sīles radošajā praksē; vai audekls un eļļa A. Zariņas glezniecībā) ir tikai viens no paņēmieniem, kas atrodas mākslinieka rīcībā, ar mērķi pilnveidot un izplest tehniku. Gleznas nozīme jau sen vairs neslēpjas tikai formā un saturā, šobrīd uz pjedestāla tam blakus ierindojusies arī tehniskā virtuozitāte, izpratne par krāsu un kompozīciju. Bez glezniecības nedzīvojiet, bez glezniecības viss ir mazs.

Šīs izstādes koncepcija veidota kā trīs mākslinieku pāru dialogs – savstarpējo komunikāciju vai mākslas paplašinājumus PAiR galerijas “baltajā kubā” veido Andra Eglīša un Jāņa Dzirnieka, Elzas Sīles un Aijas Zariņas, kā arī Sarmītes Māliņas un Jāņa Šneidera darbi no VV Foundation kolekcijas. Katrs no šiem māksliniekiem atšķirīgi pievēršas glezniecības un telpas jēdzienam, tomēr viņus visus vieno pietāte pret vizuālās mākslas arhitektonismu un mediju ekspansiju. Savukārt izstādes iekārtojumā atklājas tas, ka sarunu uztur visi šie mākslas darbi kopā, un par viennozīmīgu iniciatīvu šai komunikācijai iespējams uzskatīt krāsu.

Foto: Ansis Starks

Nosaukumā lietotais vārds “Sadura” ir aizņemts no būvniecības nozares, kurā šādi tiek apzīmēta divu konstrukcijas elementu saskarsmes vieta. Izstādes kontekstā tas aktualizē glezniecību kā iespēju laikmetīgai domas un vizualitātes būvniecībai, kā arī nepieciešamību pēc iekļaujošas komunikācijas paplašināšanas ne tikai starp mākslu un skatītāju, bet arī starp dažādiem medijiem.

Ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju un Krievijas militāro agresiju Ukrainā, VV Foundation ir nolēmis atbalstīt Ukrainas māksliniekus un citu radošo profesiju pārstāvjus, piedāvājot tiem PAiR rezidenci.

uzskatām, ka šajā laikā ir jāatbalsta Ukrainas pilsoņi jebkādā iespējamā veidā, un tieši tādēļ aicinām Ukrainas radošo profesiju pārstāvjus dzīvot un radīt Pāvilostas atbalstošās kopienas vidē. Varēsim uzņemt līdz četriem māksliniekiem martā un četriem ‒ aprīlī.

PAiR rezidence piedāvā studiju, dzīvojamo telpu, piekļuvi bibliotēkai un galerijai, kā arī administratīvo atbalstu un, ja nepieciešams, darbnīcas, materiālus, rīkus un pētniecības resursus. PAiR rezidence segs transporta izmaksas uz un no Pāvilostas, kā arī izmitināšanas izmaksas. VV Foundation arī palīdzēs pārcelšanās, juridiskajos jautājumos un attiecībā uz visām ar to saistītajām izmaksām.

Lai pieteiktos, lūdzam sūtīt CV un portfolio uz adresi info@vvfoundation.org.

we #standwithukraine

No šī gada 18. decembra līdz 2022. gada 18. februārim PAiR galerijā Pāvilostā (Ernesta Šneidera laukums 11) būs apskatāma grupas izstāde “∞”, kurā dažādu paaudžu latviešu mākslinieki pievērsīsies tradīcijas, dabas vērojumu atspoguļojumā savā laikmetīgajā praksē. Izstādē būs skatāmi Maijas Purgailes, Pētera Sidara, Mareunrols, Hele darbi un tās tapšanā piedalījusies arī Pāvilostas audēju kopa “Lumstiņš”. Izstādes kuratore ir Hele.

Saule auda audeklīnu

Ezerīna malīnā:

Zelta šķiets, vara nītes,

Sudrabīna šautuvīte.

/latviešu tautasdziesma/

Latviešu tautas māksla tās visdziļākajā būtībā sakņojas dabas norišu un procesu vērojumos. Kosmiskie ritmi, gadskārtu maiņa, visas norises dabā ir rakstu rakstiem ieaustas dažādos audeklos – jostās, segās, matu lentās un dvieļos. Arī daudzi mūsdienu profesionālie mākslinieki smeļas no šī paša iedvesmas avota, saglabājot tipisko latviskās dvēseles iezīmi. Šis princips bija pamats Latvijas profesionālās tekstilmākslas skolas pamatlicēja, Rūdolfa Heimrāta, daiļradē un profesora darbā Latvijas Mākslas akadēmijā. Savienojot tradicionālo ar laikmetīgo, tika likts pamats profesionālai tekstilmākslai Latvijā. Arī divi no šīs izstādes māksliniekiem – Pēteris Sidars un Maija Purgaile pieder pie, tā sauktās, Rūdolfa Heimrāta skolas, kas izveidojās pagājušā gadsimta 60. – 80. gados.

Aušana no senseniem laikiem simboliski bijusi saistīta ar lielajām esības likumībām. Katrai mazākajai daļiņai, t.i.  katrai velka stīgai, katram pavedienam, ir svarīga loma, kas spēj iekustināt kaut ko tālāku, kaut ko neapzinātu.

Arī dzīvē, tāpat kā pavasarī mēs sākam gatavoties ziemai, mēs gatavojamies nākamajai dzīvei. Varbūt tā ir kā bezgalība, kuras spēles noteikumus mēs uzzinām pēc nāves, pirms dzimšanas gaismas starptelpā, kurā vairs neeksistē laiks? Varbūt tur mēs varam noskatīties uz visu padarīto, pārdomāt, mācīties un, pēcāk neatceroties, to tomēr neapzināti turēt sevī mūžību, ar katru dzīvi garīgi augot, stiprinot sevi un attīstoties?

Mēs visi esam kā ieausts pavediens kosmosā, stiprs vai vājš, ar dziļākām vērtībām vai bez tām, zelta, sudraba, vara vai alumīnija, vai varbūt pat sintētisks pavediens. Kā liels audekls mēs kopā veidojam šo pasauli. Katras dzīves laikā mēs savijamies ar citiem pavedieniem, veidojot kaut ko neatkārtojamu un brīnumainu. Kā arī, mēs vienmēr esam un būsim nešķirami saistīti ar pašām zemes un dabas stīgām. Varbūt audekls būs skaistāks un izturīgāks, ja tas būs dabīgs, saules gaismā veidojies?

Nobeigumā, Jāņa Poruka vārdus citējot, ”Dzejas (tātad arī mākslas) būte ir daiļums un morāle, nevis vienkārša, praktiska morāle vien, bet it īpaši transcendāla morāle, kuru cilvēks uzstāda, jautādams pēc vispārīgas gribas iemesla un mērķiem dabā… Kas makrokosmosā jeb lielumā ņemts ir Saule, tas mazumā jeb mikrokosmosā ņemts ir mīlestība. Abas ir radītājas, abas stāv uz vietas, ap kuru viss griežas. Kā saule pasaulei, tā arī mīlestība cilvēkam dod augstāko nozīmi.. ar vienu vārdu mīlestība ir tas pats Saules gars.”

18. un 19. decembrī PAiR mākslinieku rezidencē norisināsies atvērto durvju dienas un laikā no 11.00 līdz 17.00 būs iespēja uz vietas satikt rezidences veidotājus un esošos rezidentus. 

PAiR laikmetīgās mākslas galerija Pāvilostā atrodas VV Foundation dibinātajā PAiR rezidencē. 

Izstādes norisi atbalsta VV Foundation un Pāvilostas Novadpētniecības muzejs.

Laikā līdz 2021. gada 31. oktobrim PAiR rezidences galerijā Pāvilostā ir apskatāma igauņu mākslinieka, arhitekta un teorētiķa Leonarda Lapina (Leonhard Lapin) darbu izstāde.

Galerijas telpā iekārtotajā ekspozīcijā aplūkojama Lapina 1971. gadā tapusi grafikas darbu sērija, kura tapusi sadarbībā ar mākslinieka dzīvesbiedri Sirji Rungi (Sirje Runge), un kuras attēlojuma centrā ir ķermeniska ekspresija un pieklusināta nojausma par erotiku. Lakoniskajos darbos atspoguļojas Lapina interese par konceptuālo, ģeometrisko un abstrakto, kā arī tādiem mākslas stiliem kā popārts un redīmeids, kas L. Lapina daiļradē kļuva aktuāls 1960. gadu beigās. Vienlaikus darbu sērijas smalkums un gluži vai rasējumam līdzīgā precizitāte norāda uz mākslinieka attiecībām ar arhitektūru.

Tieši 20. gadsimta 70. gadus iespējams uzskatīt par pagrieziena punktu Lapina daiļradē – kamēr bijušās Padomju Savienības teritorijās sekss un erotika joprojām ir tabu, Rietumu pasaule avangardu un erotisma strāvotu mākslu uztver kā pašsaprotamu kultūras vienību. Septiņdesmitajos gados Leonards Lapins piedalās vairākās nozīmīgās grupu izstādēs visā pasaulē, tostarp Vīnes Grafikas biennālē (Vienna Graphics Biennial 1973, 1975), Huana Miro balvas izstādē Barselonā (Joan Miro Prize Exhibition 1973), Tokijas Grafikas biennālē (Tokyo Print Biennial 1974) un Ņujorkas Zīmējumu biennālē (New York Drawing biennial 1977).

Leonards Lapins (1947) ir igauņu avangarda mākslinieks, arhitekts, rakstnieks, mākslas un arhitektūras teorētiķis un dizainers. Lapins ir izveidojis aptuveni 200 arhitektūras projektus un vairākus tūkstošus dažādu tehniku mākslas darbus, kā arī sastādījis 24 mākslas un arhitektūras teorijas grāmatas. Ar pseidonīmu Alberts Trapežs (Albert Trapež) viņš arī publicējis 16 dzejas krājumus. Leonards Lapins ir sarīkojis vairāk nekā 100 izstādes, tostarp piedalījies vairākos nozīmīgos grupas projektos visā pasaulē.

Izstādes norisi nodrošina VV Foundation.

Galerija atrodas vēsturiskā koka ēkā, E. Šneidera laukumā, kas celta 1901. gadā un tikusi pilnībā atrestaurēta 2021. gadā. “PAiR” rezidence Pāvilostā ir starptautiska un starpdisciplināra vieta radošiem cilvēkiem – māksliniekiem un citiem profesionāļiem -, kurā tiek nodrošināts laiks, telpa un citi resursi pētniecībai, eksperimentēšanai un profesionālai attīstībai. Rezidences mērķis ir veicināt dažādu jaunu, pasaules izpētē un refleksijās balstītu mākslas formu rašanos, pulcējot dažādu jomu speciālistus un veicinot starpkultūru sadarbību, starpdisciplināras zināšanas un tādu mākslas pētījumu popularizēšanu, kas saistīti ar konkrētu atrašanās vietu.

PAiR rezidence aicina Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona mākslas, kultūras un humanitāro nozaru profesionāļus – māksliniekus, kuratorus, pētniekus, domātājus, rakstniekus un citus – pieteikties otrajam open call. Rezidences programma norisināsies no 2021. gada 1. novembra līdz 30. decembrim un būs veltīta Pāvilostas apkārtnes, kultūras un dabas dinamikas pētīšanai. Dzīvnieki, augi un citas dzīvības formas atrodas pastāvīgā jaunrades un vairošanās stāvoklī. Gadalaiku cikls sastāv no dažādiem pilnveidošanās un beigšanās mirkļiem, kuru pēctecību iespējams aplūkot radošā vai performatīvā asociācijā.

Mēs gaidām pieteikumus, kuros uzsvērta no dabas procesiem un ritma aizgūtas būtības attīstība un darbība, prakse un metodes, kas kultivē ilgstpējību. Mūsu mērķis ir izpētīt Pāvilostas dažādo socio-vides ainavu, reģiona floras un faunas daudzveidību, apzināt tās kopienu un vēsturi. PAiR rezidence ir veidota ar ideju par atvērtu (open-ended) procesu, tādēļ nodrošinās māksliniekiem iespēju projektus publiski prezentēt, ar mērķi veicināt pieredzes apmaiņu.

Rezidences programmai tiks izvēlēti divi dalībnieki no Latvijas un divi dalībnieki no Baltijas vai Ziemeļvalstīm (iekļautās valstis: Dānija, Igaunija, Somija, Īslande, Lietuva, Norvēģija un Zviedrija).

Pieteikumiem:
Lai pieteiktos, iesūtiet sava vēlamā projekta idejisko izklāstu (ne vairāk kā 5000 zīmes) vienā PDF dokumentā, ar norādi kādās izpētes metodēs projekts tiks balstīts un, vai tā īstenošanai būs nepieciešami īpaši apstākļi vai nodrošinājums (darbnīcas, materiāli u.c.). Pieteikumā arī jānorāda vēlamais rezidences uzturēšanās laiks (no 1 līdz 2 mēnešiem), kā arī portfolio un CV. Visi pieteikumi jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 20. septembrim, uz e-pastu info@vvfoundation.org.

Visi rezidenti ir aicināti piedalīties PAiR izglītības programmas veidošanā.

Pieteikumus izskatīs VV Foundation komanda, sadarbībā ar kultūras nozares ekspertu un rezidences kuratoru Žoau Laju.

PAiR nodrošina:
PAiR nodrošina rezidentus ar studiju, dzīvesvietas telpu, pieeju bibliotēkai un galerijai, kuratoriālo atbalstu (kā minimums tiks organizētas 2 studiju vizītes mēnesī), nodrošina administratīvo atbalstu, kā arī pēc nepieciešamības pieeju darbnīcām, resursus materiāliem, instrumentiem un pētniecības resursiem.

Vieta un ēka:
PAiR rezidence atrodas Baltijas jūras krastā, Pāvilostā. 500 km garā piekraste ir spēlējusi nozīmīgu lomu Latvijas ģeogrāfijā, politikā un kultūrā, un ir ietekmējusi gan vietējo iedzīvotāju nodarbošanās jomas, gan kultūru. PAiR atrodas 42 hektārus plašā Pelēkās kāpas rezervāta teritorijā, kas tika izveidots, lai aizsargātu Latvijas platāko kāpu.

Rezidence atrodas vēsturiskā koka ēkā, kas celta 1901. gadā un tikusi pilnībā atrestaurēta 2021. gadā.

PAiR rezidence māksliniekiem, rakstniekiem, pētniekiem un citiem dažādu radošo jomu profesionāļiem nodrošinās telpas un resursus eksperimentēšanai, pētniecībai un profesionālajai attīstībai. PAiR ēka ir no jauna izveidota un tajā ietilpst četras atsevišķas telpas rezidentiem, divas studijas radošajam darbam, bibliotēka ar vairākām atklātām darbavietām, mākslas galerija, kā arī aušanas studija, kur darbojas vietējie Pāvilostas audēji. Katra atsevišķā telpa ir aprīkota ar visām nepieciešamajām labierīcībām, ēkā atrodas kopīga virtuve un atsevišķa ēdamistaba.

Covid 19:
PAiR ievēro nacionālos un starptautiskos Covid-19 drošības pasākumus. VV Foundation sazināsies ar katru akceptēto rezidentu, pirms viņa ierašanās PAiR rezidencē.

PAiR Rezidences open call programmu atbalsta Nordic Culture Point.

No 2021. Gada 5.jūlija līdz 15. augustam PAiR rezidences galerijā, Pāvilostā, E.Šneidera laukumā 11 būs apskatāma tekstgrupas “Orbīta” izstāde LOGOS.

Logi kā vārdnīcas, logi kā logoss. Savā nelielajā, absolūti vasarīgajā un pa tiešo no saules un tās aktivitātes atkarīgajā darbā, Orbīta atspoguļo attiecības starp iekšējo un ārējo kā mirguļojošu vārda un jēgas saspēli.

Tekstgrupa “Orbīta” (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) ir dzejnieku, fotogrāfu, skaņu un multimediju mākslinieku apvienība, kuri Latvijas kultūras dzīvē iesaistās kopš 1999. gada, veidojot performances un instalācijas, izdodot bilingvālus krājumus, organizējot dzejas video, laikmetīgās mākslas un multimediju izstādes. 2015. gadā ar instalāciju “Divi soneti no Laputas” tekstgrupa “Orbīta” piedalījās izstādē “Ornamentālisms” Venēcijas biennāles paralēlās programmas ietvaros, 2016. gadā devās performanču un lasījumu turnejā pa ASV, bija arī starp pirmās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles dalībniekiem. Tekstgrupa “Orbīta” saņēmusi balvas dažādos grāmatu mākslas konkursos, Latvijas Literatūras gada balvu un divreiz bijusi nominēta Purvīša balvai.

Nesenākās izstādes un performances:

• “Two sonets from Laputa. Ornamentalism”, Venēcijas biennāles pavadošajā izstādē (2015)
• “Actual Spacescape”, Cēsu mākslas festivālā (2016)
• Multimediālā performance “Slow Show FM”: Ņujorkā, Vašingtonā, Melnkalnē, Turīnā u.c. (2016, 2017)
• “No ka rodas dzeja”, galerija NOASS (2018), ekspozīcija tika izvirzīta Purvīša balvas finālam un iekļauta tai veltītai ekspozīcijai LNMM (2019)
• “Dzejas notikums”, Survival Kit 10.1, (2019)
• “2020: mūžības perspektīvas”, Latvijas Nacionālā bibliotēka, (2020)
• “Viļņu vērošana”, galerija LOW, 2020
• “Sunim bija aizdomas”, Rīgas Mazākā galerija, 2021

“Reiz es uztaisīju nelegālu publisko skulptūru Omahas centrā ASV. Tā bija iecerēta kā tipiska Rietumu kultūras zīme – sarkans, ģeometriski abstrakts veidojums, kas atrodas katrā pilsētā un kam neviens nepievērš uzmanību. Tiktāl izdevās lieliski, pat zemes īpašnieks to ievēroja un lika novākt tikai pēc krietna mēneša. Pa to laiku es ik vakaru novēroju skulptūru, jo gribējās redzēt, ko tā dara, kad apkārt neviena nav.” – Krišs Salmanis

Kriša Salmaņa izstāde “Sānskats” ir apskatāma PAiR Galerijā Pāvilostā no 5. jūnija līdz 1. jūlijam.

“Kriša Salmaņa vairāku dimensiju mākslas instalācija “Sānskats” balansē uz tīrākās patiesības un absurda robežas, skatītāju nemitīgi provocējot izprast sarkanās, “Rietumnieciskās” skulptūras nozīmi. Darbs liek uzdot vairākus, pēc būtības loģiskus jautājumus, kuri sākotnēji varētu šķist pat pārāk naivi: ko simbolizē konkrētais objekts? vai tiešām iespējams, ka tik ilgi tas palika nepamanīts? un, ja jau tas palika nepamanīts, kā iespējams noteikt skulptūras mijiedarbību ar apkārtējo vidi?

Darba atšķirīgās dimensijas atklājas tieši caur šiem jautājumiem, kuri piedāvā dažādus skatījumus, skatīšanāsiespējas un uzskatus. Māksla ir “vieta” diskusijām, jo tā neparedz tikai vienu pareizo atbildi, tādēļ skulptūras nelegāla novietošana publiskā telpā, šajā gadījumā, nevēsta par mākslinieku kā robežpārkāpēju, kurš uzdrošinājies izaicināt skatītāja sajūtas (pēc “kas vispār ir māksla” formulas). “Sānskats” drīzāk ir pierādījums humānisma hiperbolizācijai egocentrismā un tam, cik patiesībā maz mums interesē iedziļināties apkārtesošajā vidē, procesos, stāstos. Runa vairs nav par mākslas nepamanīšanu, vai novietošanu “tai neparedzētās vietās” (jo, kas vispār ir mākslai neparedzēta vieta?), bet gan par elementāru spēju noturēt uzmanību.

Šāda darba uzstādīšana pati par sevi ir izaicinoša, taču vēl izaicinošāk ir noturēt skulptūras neitralitāti, pieļaut tās “neredzamību”. Lūk – provokācija. Balansēšana uz patiesības un absurda robežas patiesībā nozīmē to organisko saplūsmi, kur absurds patiesību pierāda un otrādāk. Vērojot “Sānskatu”, prātā neviļus iezogas doma – vai tiešām tas viss tā ir bijis? To zina tikai mākslinieks.” – Auguste Petre

Kuratores Augustes Petres īssaruna ar mākslinieku Krišu Salmani, par darbu “Sānskats”

Kas Tevi, galvenokārt, mudināja radīt tādu vides mākslas darbu, kuram neviens nepievērstu uzmanību?

Reiz uztaisīju nelielu animāciju par pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Man ar pieminekli bija grūtības, līdz iztēlojos, ka arī tas jūtas neērti uzkrautās ideoloģijas dēļ. Varbūt tas grib būt vienkārši modernisma piemērs un klusībā reizēm uzdejo.
Turpināju pievērst uzmanību publiskajai mākslai līdz rezidencē ASV izlēmu tādu uztaisīt pats.

Kādēļ, Tavuprāt, cilvēki nepiefiksē izmaiņas sev apkārtesošajā vidē?

Gan jau ievēro, tikai katram ir savas intereses. Man neveicas ar cenu izmaiņām, citi nepievērš uzmanību skulptūrām, toties ievēro, kas izdīdzis vai uzziedējis. Reiz izdomāju vingrinājumu, ka jāmēģina skatīties starp to, kam acs pieķeras pati no sevis. Blakus reklāmstabam, starp logiem, aiz saulesbrillēm, virs otrā stāva.

Kāda ir orķestra un mūzikas nozīme tavā darbā?

Katru mūziķi norīkoju iejusties vienas locītavas lomā. Skatoties skulptūras animāciju, bija jāspēlē tikai tad, kad kustējās piešķirtā locītava. Skulptūra bija gan partitūra, gan diriģents. Tādējādi bez manis uz to nācās vērīgi paskatīties vēl desmit cilvēkiem. Un izrādījās, ka es nebūt neesmu acīgākais. Elīna Endzele ievēroja skaņas brīžus, kas man bija paslīdējuši garām.

Kas atklājās Tavos novērojumos – ko skulptūra darīja, kad apkārt neviena nebija?

Ja pareizi sapratu, tad izstaipījās, izspēlēja klasisko „You talkin’ to me?” ainu un aizskrēja uz tuvējo naktsdzīves rajonu. Vēlāk atvilkās atpakaļ. Vērošanas laikā man gandrīz neviens nepienāca klāt. Kāda sieviete nesaprata, kāpēc man jāmēģina no skulptūras uztaisīt mākslas darbu, ja tas jau ir mākslas darbs. Un piebraukusī policijas ekipāža bez vārda runas atkāpās, kad uzaicināju viņus uz mākslas centra atvērto durvju dienu.

Vai māksla spēj eksistēt bez skatītāja?

Man šķiet, pat darbos, kur iecerēts, ka māksla būs tikai tad, kad veidosies attiecības ar skatītāju, pirmās attiecības veidojas iecerei ar tās radītāju. Darba autors gandrīz neizbēgami ir arī pirmais darba vērtētājs, līdz ar to māksla bez skatītāja nevar pat rasties. Pēc tam arī „īstie” skatītāji var bagātināt autora izpratni par paveikto, bet pat bankas pagrabā ieslēgts darbs paliek darbs. Būtu gan interesanti izdomāt veidu, kā uztaisīt mākslas darbu tā, lai pats to ne vien neredzētu, bet pat nevarētu nekā vērtēt, un tad nevienam to nerādīt.

Darbs ir tapis mākslas centra Bemis (ASV) rezidenču programmas ietvaros. Animācija ir skatāma kopā ar video, kurā spēlē LNSO mūziķu grupa skulptūras vadībā. Ierakstā piedalās Jānis Porietis (fligelhorns), Elīna Endzele (perkusijas), Kaspars Majors (tenora trombons), Mikus Runka (mežrags), Artūrs Bērziņš (bastrombons), Raivis Māgurs (tuba), Egils Upatnieks (angļu rags), Mareks Pinta (basklarnete), Jānis Semjonovs (fagots), Reinis Burkins (kontrfagots). Skaņu režisors – Varis Kurmiņš.

Šovasar Pāvilostā durvis ir vērusi PAiR rezidence un, kamēr pirmie rezidenti jau sāk darbu pie saviem projektiem, sadarbībā ar dārzu mākslas uzņēmumu Galantus top arī rezidences dārzs.

Aicinām jūs ielūkoties pirmajās topošā dārza vizualizācijās!

VV Foundation izsludina pirmo PAiR rezidences open call, kurā aicināti pieteikties mākslas, kultūras un humanitāro nozaru profesionāļi – mākslinieki, kuratori, pētnieki, domātāji, rakstnieki un citi – no Ziemeļvalstīm un Baltijas reģiona. PAiR open call programma norisināsies no 2021. gada 30. augusta līdz 31. oktobrim un būs veltīta Pāvilostas apkārtnes dabas fenomenu pētīšanai. Dzīvnieki, augi un citas dzīvības formas atrodas pastāvīgā jaunrades un vairošanās stāvoklī. Gadalaiku cikls sastāv no dažādiem pilnveidošanās un beigšanās mirkļiem, kuru pēctecību iespējams apcerēt asociācijā ar radošiem vai performatīviem žestiem un situācijām.

PAiR gaida rezidences pieteikumus, kuros uzsvērta attīstība un darbība, prakses un metodes, kas kultivē ilgtspējīgus, no dabas procesiem un ritmiem aizgūtus eksistences veidus. Mūsu mērķis ir izpētīt Pāvilostas dažādo socio-vides ainavu, reģiona floras un faunas daudzveidību, apzināt tās kopienu un vēsturi. Strukturēts kā atvērts (open-ended) process, PAiR nodrošina publisku projektu prezentāciju, ar mērķi veicināt rezidentu pieredzes apmaiņu. Pirmajā rezidencē aicināti piedalīties divi Latvijas un divi starptautiski kultūras profesionāļi.

Pirmajā PAiR rezidences open call programmā līdzdarbosies kurators Žoau Laja (João Laia), kurš konsultēs rezidentus ideju attīstības procesā. Žoau Laja ir Helsinku laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma vadošais kurators. Laia ir absolvējis Londonas King’s College maģistrantūru un studējis filmu kūrēšanu Consortium Londonā. Viņš ir piedalījies arī augstākā līmeņa studiju programmā CuratorLab, Stokholmā un kuratoriālā rezidenču programmā Fondazione Sandretto, Turīnā. Viņam ir pieredze sociālajās zinātnēs, filmu teorijā un laikmetīgajā mākslā.

“Mēs esam ļoti priecīgi paziņot, ka Žoau Laja būs PAiR 2021 sadarbības kurators. Viņam jau ir izveidojusies pieredze darbojoties šajā reģionā, tostarp, strādājot pie 14. Baltijas Triennāles programmas izveides. Laia iedrošinās domāt par jauniem krustpunktiem starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Mēs tik tiešām nevaram sagaidīt, kad uzsāksim sadarbību ar Žoau Laju!”
(Vita Liberte, VV Foundation dibinātāja).

PAiR rezidence Pāvilostā ir starptautiska un starpdisciplināra vieta radošiem cilvēkiem – māksliniekiem un citiem profesionāļiem -, kurā tiek nodrošināts laiks, telpa un citi resursi pētniecībai, eksperimentēšanai un profesionālai attīstībai. Rezidences mērķis ir veicināt dažādu jaunu, pasaules izpētē un refleksijās balstītu mākslas formu rašanos, pulcējot dažādu jomu speciālistus un veicinot starpkultūru sadarbību, starpdisciplināras zināšanas un tādu mākslas pētījumu popularizēšanu, kas saistīti ar konkrētu atrašanās vietu.

Pieteikšanās:
Lai pieteiktos, iesūtiet sava vēlamā projekta idejisko izklāstu (ne vairāk kā 5000 zīmes) vienā PDF dokumentā, ar norādi, vai konkrētais projekts ir balstīts izpētē vai arī izstrādē, kam nepieciešami īpaši apstākļi (darbnīcas, materiāli u.c.), kā arī norādītu vēlamo rezidences uzturēšanās laiku (minimālais ir 1 mēnesis, maksimālais 3 mēneši), kā arī portfolio un CV līdz 30. jūnijam uz e-pastu info@vvfoundation.org.
Visi rezidenti ir aicināti piedalīties PAiR izglītības programmas veidošanā.

Pieteikumus izskatīs VV Foundation komanda, sadarbībā ar kultūras nozares ekspertu un rezidences kuratoru Žoau Laju.

PAiR nodrošina:
PAiR nodrošina rezidentus ar studiju, dzīvesvietas telpu, pieeju bibliotēkai un galerijai, kuratoriālo atbalstu (kā minimums tiks organizētas 2 studiju vizītes mēnesī), nodrošina administratīvo atbalstu, kā arī pēc nepieciešamības pieeju darbnīcām, resursus materiāliem, instrumentiem un pētniecības resursiem.

Rezidences ēka:
PAiR ēkā ietilpst četras atsevišķas telpas rezidentiem, divas studijas radošam darbam, bibliotēka ar vairākām atklātām darbavietām, mākslas galerija, kā arī aušanas studija, kurā darbosies vietējie Pāvilosta audēji. Katra atsevišķā istaba ir aprīkota ar visām nepieciešamajām labierīcībām. Ēkā atrodas kopīga virtuve un ēdamistaba.

Covid 19:
PAiR ievēro nacionālos un starptautiskos Covid-19 drošības pasākumus. VV Foundation sazināsies ar katru akceptēto rezidentu, pirms viņa ierašanās PAiR rezidencē.

Rezidences programmu atbalsta: