This website uses cookies for Google Analytics purposes.
Laikā no šī gada 28. maija līdz pat 30. oktobrim VV Foundation PAiR rezidences galerijā Pāvilostā (Ernesta Šneidera laukums 11) tiks īstenota laikmetīgās mākslas izstāžu programma. Līdz 27. jūnijam galerijā skatāma mākslinieču dueta Skuja Braden izstāde “Acs ābola dzīru mielasts”, jūlijā un augustā galerijā norisināsies Voldemāra Johansona izstāde, savukārt vasaras noslēgumā galerijā būs apskatāmi Ievas Epneres jaundarbi.
Skuja Braden – mākslinieču duets, ko 1999. gadā kopīgi radījušas Inguna Skuja no Latvijas un Melisa D. Breidena (Melissa D. Braden) no Kalifornijas – , ir visai neparasta parādība Latvijas mākslas scēnā, pateicoties gan tiešajiem un kritiskajiem vēstījumiem, gan barokāli intensīvajai un negausīgi spilgtajai izteiksmes formai. “Acs ābola dzīru mielasts” piedāvā palūkoties uz pasauli ar skatienu, kas attīrīts no ierastajiem priekšstatiem, normativitātes diktāta, klišejām un aizspriedumiem – acs ābols ir kļuvis par galveno personāžu, kura asaras par pasaules liekulību un ļaunumu pārtop par dzidrām un atsperīgām notīm, atsitoties pret skanošās bļodas virsmu. Mākslinieces šogad pārstāv Latviju 59. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē.
Izstādes kuratore ir Solvita Krese.
No 8. jūlija līdz 21. augustam PAiR galerijā notiks Voldemāra Johansona izstāde “Vētra neredz krāsu”. Voldemārs Johansons ir viens no retajiem latviešu māksliniekiem, kurš savos darbos vistiešākajā veidā sintezē vizuālās mākslas formas, tehnoloģijas un procesuālu dabas izpēti. Izstādes sākumpunkts meklējams autora īstenotajās ekspedīcijās uz Ziemeļu puslodes arktiskajiem apgabaliem — Norvēģijas ziemeļiem, Fēru salām un Svalbāras arhipelāgu. Šīs ekosistēmas atrodas uz strauju pārmaiņu ceļa, un pat piesardzīgākās prognozes liecina, ka jau pārredzamā nākotnē vasarās gaidāma Ziemeļpola ledus kārtas pilnīga izkušana. Galerijā apskatāmajā izstādē Johansons izzinās veidus, kā raudzīties uz šo klimata pārmaiņu skarto planētas daļu no skatupunkta, kur fiziskās vides un ainavas vērošanas pieredze jau daļēji pārcelta uz virtuālās realitātes tehnoloģiju sfēru. Izstādē PAiR galerijā Voldemārs Johansons izstādīs savu jaunāko video darbu “Ūdeņradis”, kurā autors turpina pētīt skaņas uztveri un pieredzi, saistībā ar vidi un ekoloģiju. Izstādē tiks eksponētas arī fotogrāfijas un objekts no oglēm, kā arī jaunas vietai piesaistītas fotogrāfijas, kas būs tapušas Pāvilostā, rezidences laikā un veidos dialogu ar jau esošo mākslas pētniecībā balstīto darbu.
Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar ISSP galeriju.
Savukārt laikā no 26. augusta līdz pat 30. oktobrim Pāvilostā būs apskatāma Purvīša balvas 2019 laureātes Ievas Epneres personālizstāde, kuras ietvaros tiks demonstrēta gan Epneres darbs “Dzīvo atmiņu jūra, kas 2019. gadā ieguvis Purvīša Balvu. Tajā Epnere pievēršas identitātes nepastāvīgajai dabai, reaģējot uz Latvijas postpadomju sabiedrības attīstības procesiem. Epneres rokās fikcija ir vērtīgs instruments, lai izpētītu cilvēka patības apziņu un atklātu identitāti kā izdomātu mītu un vēsturisku naratīvu hibrīdu. Baltijas piekrastes militārais mantojums ir īpašas intereses objekts – viņa pēta bijušo armijnieku un vietējo iedzīvotāju likteņus, kuri uzauguši padomju režīma apstākļos un šobrīd saskaras ar jaunu sociālo realitāti. Lielu lomu šajā pētniecībā spēlēja tieši Pāvilostas reģions un tajā mītošie cilvēki. Kā arī īpaši izstādei top pavisam jauns mākslinieces darbs. Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar Kim? Laikmetīgās mākslas centru.
PAiR galerija ir pieejama apmeklētājiem no piektdienas līdz svētdienai, no plkst. 12.00 līdz 18.00. Ieeja ir bezmaksas.
Pārējās dienās izstādi iespējams apmeklēt pēc iepriekšējas vienošanās, zvanot pa tālruņa numuru +371 25456164.
Izstāžu programmu atbalsta: VKKF, Kurzemes Kultūras programma 2022 un Latvijas Valsts meži.
No 28.maija līdz 27. jūnijam PAiR rezidences galerijā Pāvilostā būs skatāma mākslinieču dueta Skuja Braden izstāde “Acs ābola dzīru mielasts”.
Skuja Braden – mākslinieču duets, ko 1999. gadā kopīgi radījušas Inguna Skuja no Latvijas un Melisa D. Breidena (Melissa D. Braden) no Kalifornijas – , ir visai neparasta parādība Latvijas mākslas scēnā, pateicoties gan tiešajiem un kritiskajiem vēstījumiem, gan barokāli intensīvajai un negausīgi spilgtajai izteiksmes formai.
Venēcijas biennālē var pārliecināties, cik organiski un precīzi Skujas Braden veidotā ekspozīcija Latvijas paviljonā iekļaujas biennāles tēmu lokā, kuru kamertoni uzdod jaunatklātās jaudīgās un pārsteidzošās sirreālisma ietvarā strādājošās mākslinieces, kuras ilgstoši bijušas iesprostotas vēstures lappušu nomalēs. Tāpēc nevaru pretoties kārdinājumam padomāt par Skuja Braden darbiem sirreālisma valodas lietojuma kontekstā. Mākslinieču darbos realitāte tiek apvērsta un deformēta, sapņi un iztēle saplūst ar īstenību, atsauces uz masu kultūru un vēsturi mijas ar privāto mitoloģiju un vīzijām.
“Acs ābola dzīru mielasts” piedāvā palūkoties uz pasauli ar skatienu, kas attīrīts no ierastajiem priekšstatiem, normativitātes diktāta, klišejām un aizspriedumiem – acs ābols ir kļuvis par galveno personāžu, kura asaras par pasaules liekulību un ļaunumu pārtop par dzidrām un atsperīgām notīm, atsitoties pret skanošās bļodas virsmu.
Uz ceremoniālā dzīru galda līksmo Geiša, Merilina, citplanētieši, tautumeita, Buda un citi Skuja Braden iemīļoti tēli, apliecinot iekļaujošas pasaules iespējamību, kurā feminisma idejas spēj itin labi sadzīvot ar budisma uzstādījumiem, kurā tiek nojauktas tradicionālās dzimumu lomu konstrukcijas, pazūd nošķīrums starp cilvēku un dabu, un kurā arī āboliem ir acis.
Teksts: Solvita Krese
28. maijā plkst. 16.00 tūre izstādē ar Skuja Braden un Solvitu Kresi.
29. maijā plkst. 11.00 Solvitas Kreses lekcija par Venēcijas biennāļu vēsturi un šībrīža 59. Venēcijas biennāles ekspozīciju “Tirgot ūdeni upes malā”.
Izstādi organizē: VV Foundation
Izstādes kuratore: Solvita Krese
Izstādi atbalsta: VKKF un Kurzemes Kultūras programma 2022
Šī gada 14. maijā plkst. 15.00 Facebook tiešsaistē notiks VV Foundation organizēta diskusija par paplašināto glezniecību. Saruna norisināsies kā daļa no grupas izstādes “Sadura” izglītības programmas.
Diskusijā plānots mēģināt apjaust un definēt, cik ļoti un kā ir mainījusies vēsturiski noteiktā uztvere par to, ko saprotam un asociējam ar glezniecības mediju, un skaidrot, kā šajos mākslinieciskajos un teorētiskajos meklējumos var palīdzēt salīdzinoši jaunais termins “paplašinātā glezniecība”. Paplašinātā glezniecība, kas vienlaikus var gan būt, gan nebūt glezniecība, taču vienmēr saglabā vismaz vienu glezniecības medija pamatelementu, piemēram, virsmu, krāsu u.tml. Tostarp, sarunas laikā tiks diskutēts par laikmetīgās glezniecības idejām un robežām, kā arī objekta un vēstījuma attiecības mākslā.
Diskusijā piedalīsies Sandra Krastiņa, Jānis Šneiders, Atis Jākobsons un Auguste Petre. Sarunu vadīs Sandra Strēle.
Paplašinātā glezniecība (ang. val. – expanded painting) ir jēdziens, kas pasaules mākslas vēsturē ticis aktualizēts jau pirms vairāk nekā 70 gadiem, māksliniekiem un mākslas teorētiķiem pārvērtējot glezniecības formālo robežu izzušanu, šī medija teju burtisku sakļaušanos ar tēlniecību, objektu mākslu un dažādām konceptuālisma izpausmēm, tostarp performanci. Līdz ar inovatīvo mediju nostabilizēšanos, glezniecības loma vairākkārt tikusi pārvērtēta un apspriesta – bez izņēmumiem tas noticis arī Latvijā, kur šis medijs nereti tiek uztverts kā “tradicionāls” un neatbilstošs “laikmetīgās” mākslas jēdzienam. Kādu laiku pat izskanēja bailīga doma, ka glezniecības ērai ir pienācis gals, un jau tuvākajā laikā to aizstās virtualitāte, ar savām neierobežotajām iespējām.
Grupas izstādes “Sadura” centrā ir dialogs, kas risināts caur paplašinātās glezniecības jēdzienu – jautājumi un atbildes par attiecībām, kas pastāv starp konkrētajiem mākslas darbiem, kas pastāv starp mākslas medijiem, kas pastāv starp glezniecību un 21. gadsimtu. Jautājumi un atbildes, kas pastāv starp šiem dažādu paaudžu māksliniekiem, viņiem nonākot vienā telpā. Izstādē iekļauti Andra Eglīša un Jāņa Dzirnieka, Elzas Sīles un Aijas Zariņas, kā arī Sarmītes Māliņas un Jāņa Šneidera darbi no VV Foundation kolekcijas.
PAiR galerijas izglītības pasākumus atbalsta Kurzemes Kultūras programma.
Laikā no 2022. gada 1. aprīļa līdz 15. maijam PAiR rezidences galerijā skatāma paplašinātās glezniecības izstāde “Sadura”, kurā iekļauti sešu latviešu mākslinieku darbi no VV Foundation kolekcijas. Izstādē piedalās Jānis Dzirnieks, Andris Eglītis, Sarmīte Māliņa, Elza Sīle, Jānis Šneiders un Aija Zariņa, kuratore ir Auguste Petre. Izstādes centrā ir dialogs, kas risināts caur paplašinātās glezniecības jēdzienu – jautājumi un atbildes par attiecībām, kas pastāv starp konkrētajiem mākslas darbiem, kas pastāv starp mākslas medijiem, kas pastāv starp glezniecību un 21. gadsimtu. Jautājumi un atbildes, kas pastāv starp šiem dažādu paaudžu māksliniekiem, viņiem nonākot vienā telpā.
Foto: Ansis Starks
Paplašinātā glezniecība (ang. val. – expanded painting) ir jēdziens, kas pasaules mākslas vēsturē ticis aktualizēts jau pirms vairāk nekā 70 gadiem, māksliniekiem un mākslas teorētiķiem pārvērtējot glezniecības formālo robežu izzušanu, šī medija teju burtisku sakļaušanos ar tēlniecību, objektu mākslu un dažādām konceptuālisma izpausmēm, tostarp performanci. Līdz ar inovatīvo mediju nostabilizēšanos, glezniecības loma vairākkārt tikusi pārvērtēta un apspriesta – bez izņēmumiem tas noticis arī Latvijā, kur šis medijs nereti tiek uztverts kā “tradicionāls” un neatbilstošs “laikmetīgās” mākslas jēdzienam. Kādu laiku pat izskanēja bailīga doma, ka glezniecības ērai ir pienācis gals, un jau tuvākajā laikā to aizstās virtualitāte, ar savām neierobežotajām iespējām.
Foto: Ansis Starks
Tomēr realitāte pierāda, ka arī glezniecības iespējas ir neierobežotas un tās paplašinājumus iespējams uzmeklēt jebkur. Atšķirīga materiāla izvēle (zeme un dubļi A. Eglīša darbos; epoksīda sveķi J. Dzirnieka objektuālajās gleznās; koka plāksnes S. Māliņai un J. Šneideram; metāls un zobu pasta E. Sīles radošajā praksē; vai audekls un eļļa A. Zariņas glezniecībā) ir tikai viens no paņēmieniem, kas atrodas mākslinieka rīcībā, ar mērķi pilnveidot un izplest tehniku. Gleznas nozīme jau sen vairs neslēpjas tikai formā un saturā, šobrīd uz pjedestāla tam blakus ierindojusies arī tehniskā virtuozitāte, izpratne par krāsu un kompozīciju. Bez glezniecības nedzīvojiet, bez glezniecības viss ir mazs.
Šīs izstādes koncepcija veidota kā trīs mākslinieku pāru dialogs – savstarpējo komunikāciju vai mākslas paplašinājumus PAiR galerijas “baltajā kubā” veido Andra Eglīša un Jāņa Dzirnieka, Elzas Sīles un Aijas Zariņas, kā arī Sarmītes Māliņas un Jāņa Šneidera darbi no VV Foundation kolekcijas. Katrs no šiem māksliniekiem atšķirīgi pievēršas glezniecības un telpas jēdzienam, tomēr viņus visus vieno pietāte pret vizuālās mākslas arhitektonismu un mediju ekspansiju. Savukārt izstādes iekārtojumā atklājas tas, ka sarunu uztur visi šie mākslas darbi kopā, un par viennozīmīgu iniciatīvu šai komunikācijai iespējams uzskatīt krāsu.
Foto: Ansis Starks
Nosaukumā lietotais vārds “Sadura” ir aizņemts no būvniecības nozares, kurā šādi tiek apzīmēta divu konstrukcijas elementu saskarsmes vieta. Izstādes kontekstā tas aktualizē glezniecību kā iespēju laikmetīgai domas un vizualitātes būvniecībai, kā arī nepieciešamību pēc iekļaujošas komunikācijas paplašināšanas ne tikai starp mākslu un skatītāju, bet arī starp dažādiem medijiem.
Ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju un Krievijas militāro agresiju Ukrainā, VV Foundation ir nolēmis atbalstīt Ukrainas māksliniekus un citu radošo profesiju pārstāvjus, piedāvājot tiem PAiR rezidenci.
uzskatām, ka šajā laikā ir jāatbalsta Ukrainas pilsoņi jebkādā iespējamā veidā, un tieši tādēļ aicinām Ukrainas radošo profesiju pārstāvjus dzīvot un radīt Pāvilostas atbalstošās kopienas vidē. Varēsim uzņemt līdz četriem māksliniekiem martā un četriem ‒ aprīlī.
PAiR rezidence piedāvā studiju, dzīvojamo telpu, piekļuvi bibliotēkai un galerijai, kā arī administratīvo atbalstu un, ja nepieciešams, darbnīcas, materiālus, rīkus un pētniecības resursus. PAiR rezidence segs transporta izmaksas uz un no Pāvilostas, kā arī izmitināšanas izmaksas. VV Foundation arī palīdzēs pārcelšanās, juridiskajos jautājumos un attiecībā uz visām ar to saistītajām izmaksām.
Lai pieteiktos, lūdzam sūtīt CV un portfolio uz adresi info@vvfoundation.org.
we #standwithukraine
No šī gada 18. decembra līdz 2022. gada 18. februārim PAiR galerijā Pāvilostā (Ernesta Šneidera laukums 11) būs apskatāma grupas izstāde “∞”, kurā dažādu paaudžu latviešu mākslinieki pievērsīsies tradīcijas, dabas vērojumu atspoguļojumā savā laikmetīgajā praksē. Izstādē būs skatāmi Maijas Purgailes, Pētera Sidara, Mareunrols, Hele darbi un tās tapšanā piedalījusies arī Pāvilostas audēju kopa “Lumstiņš”. Izstādes kuratore ir Hele.
Saule auda audeklīnu
Ezerīna malīnā:
Zelta šķiets, vara nītes,
Sudrabīna šautuvīte.
/latviešu tautasdziesma/
Latviešu tautas māksla tās visdziļākajā būtībā sakņojas dabas norišu un procesu vērojumos. Kosmiskie ritmi, gadskārtu maiņa, visas norises dabā ir rakstu rakstiem ieaustas dažādos audeklos – jostās, segās, matu lentās un dvieļos. Arī daudzi mūsdienu profesionālie mākslinieki smeļas no šī paša iedvesmas avota, saglabājot tipisko latviskās dvēseles iezīmi. Šis princips bija pamats Latvijas profesionālās tekstilmākslas skolas pamatlicēja, Rūdolfa Heimrāta, daiļradē un profesora darbā Latvijas Mākslas akadēmijā. Savienojot tradicionālo ar laikmetīgo, tika likts pamats profesionālai tekstilmākslai Latvijā. Arī divi no šīs izstādes māksliniekiem – Pēteris Sidars un Maija Purgaile pieder pie, tā sauktās, Rūdolfa Heimrāta skolas, kas izveidojās pagājušā gadsimta 60. – 80. gados.
Aušana no senseniem laikiem simboliski bijusi saistīta ar lielajām esības likumībām. Katrai mazākajai daļiņai, t.i. katrai velka stīgai, katram pavedienam, ir svarīga loma, kas spēj iekustināt kaut ko tālāku, kaut ko neapzinātu.
Arī dzīvē, tāpat kā pavasarī mēs sākam gatavoties ziemai, mēs gatavojamies nākamajai dzīvei. Varbūt tā ir kā bezgalība, kuras spēles noteikumus mēs uzzinām pēc nāves, pirms dzimšanas gaismas starptelpā, kurā vairs neeksistē laiks? Varbūt tur mēs varam noskatīties uz visu padarīto, pārdomāt, mācīties un, pēcāk neatceroties, to tomēr neapzināti turēt sevī mūžību, ar katru dzīvi garīgi augot, stiprinot sevi un attīstoties?
Mēs visi esam kā ieausts pavediens kosmosā, stiprs vai vājš, ar dziļākām vērtībām vai bez tām, zelta, sudraba, vara vai alumīnija, vai varbūt pat sintētisks pavediens. Kā liels audekls mēs kopā veidojam šo pasauli. Katras dzīves laikā mēs savijamies ar citiem pavedieniem, veidojot kaut ko neatkārtojamu un brīnumainu. Kā arī, mēs vienmēr esam un būsim nešķirami saistīti ar pašām zemes un dabas stīgām. Varbūt audekls būs skaistāks un izturīgāks, ja tas būs dabīgs, saules gaismā veidojies?
Nobeigumā, Jāņa Poruka vārdus citējot, ”Dzejas (tātad arī mākslas) būte ir daiļums un morāle, nevis vienkārša, praktiska morāle vien, bet it īpaši transcendāla morāle, kuru cilvēks uzstāda, jautādams pēc vispārīgas gribas iemesla un mērķiem dabā… Kas makrokosmosā jeb lielumā ņemts ir Saule, tas mazumā jeb mikrokosmosā ņemts ir mīlestība. Abas ir radītājas, abas stāv uz vietas, ap kuru viss griežas. Kā saule pasaulei, tā arī mīlestība cilvēkam dod augstāko nozīmi.. ar vienu vārdu mīlestība ir tas pats Saules gars.”
18. un 19. decembrī PAiR mākslinieku rezidencē norisināsies atvērto durvju dienas un laikā no 11.00 līdz 17.00 būs iespēja uz vietas satikt rezidences veidotājus un esošos rezidentus.
PAiR laikmetīgās mākslas galerija Pāvilostā atrodas VV Foundation dibinātajā PAiR rezidencē.
Izstādes norisi atbalsta VV Foundation un Pāvilostas Novadpētniecības muzejs.
Laikā līdz 2021. gada 31. oktobrim PAiR rezidences galerijā Pāvilostā ir apskatāma igauņu mākslinieka, arhitekta un teorētiķa Leonarda Lapina (Leonhard Lapin) darbu izstāde.
Galerijas telpā iekārtotajā ekspozīcijā aplūkojama Lapina 1971. gadā tapusi grafikas darbu sērija, kura tapusi sadarbībā ar mākslinieka dzīvesbiedri Sirji Rungi (Sirje Runge), un kuras attēlojuma centrā ir ķermeniska ekspresija un pieklusināta nojausma par erotiku. Lakoniskajos darbos atspoguļojas Lapina interese par konceptuālo, ģeometrisko un abstrakto, kā arī tādiem mākslas stiliem kā popārts un redīmeids, kas L. Lapina daiļradē kļuva aktuāls 1960. gadu beigās. Vienlaikus darbu sērijas smalkums un gluži vai rasējumam līdzīgā precizitāte norāda uz mākslinieka attiecībām ar arhitektūru.
Tieši 20. gadsimta 70. gadus iespējams uzskatīt par pagrieziena punktu Lapina daiļradē – kamēr bijušās Padomju Savienības teritorijās sekss un erotika joprojām ir tabu, Rietumu pasaule avangardu un erotisma strāvotu mākslu uztver kā pašsaprotamu kultūras vienību. Septiņdesmitajos gados Leonards Lapins piedalās vairākās nozīmīgās grupu izstādēs visā pasaulē, tostarp Vīnes Grafikas biennālē (Vienna Graphics Biennial 1973, 1975), Huana Miro balvas izstādē Barselonā (Joan Miro Prize Exhibition 1973), Tokijas Grafikas biennālē (Tokyo Print Biennial 1974) un Ņujorkas Zīmējumu biennālē (New York Drawing biennial 1977).
Leonards Lapins (1947) ir igauņu avangarda mākslinieks, arhitekts, rakstnieks, mākslas un arhitektūras teorētiķis un dizainers. Lapins ir izveidojis aptuveni 200 arhitektūras projektus un vairākus tūkstošus dažādu tehniku mākslas darbus, kā arī sastādījis 24 mākslas un arhitektūras teorijas grāmatas. Ar pseidonīmu Alberts Trapežs (Albert Trapež) viņš arī publicējis 16 dzejas krājumus. Leonards Lapins ir sarīkojis vairāk nekā 100 izstādes, tostarp piedalījies vairākos nozīmīgos grupas projektos visā pasaulē.
Izstādes norisi nodrošina VV Foundation.
Galerija atrodas vēsturiskā koka ēkā, E. Šneidera laukumā, kas celta 1901. gadā un tikusi pilnībā atrestaurēta 2021. gadā. “PAiR” rezidence Pāvilostā ir starptautiska un starpdisciplināra vieta radošiem cilvēkiem – māksliniekiem un citiem profesionāļiem -, kurā tiek nodrošināts laiks, telpa un citi resursi pētniecībai, eksperimentēšanai un profesionālai attīstībai. Rezidences mērķis ir veicināt dažādu jaunu, pasaules izpētē un refleksijās balstītu mākslas formu rašanos, pulcējot dažādu jomu speciālistus un veicinot starpkultūru sadarbību, starpdisciplināras zināšanas un tādu mākslas pētījumu popularizēšanu, kas saistīti ar konkrētu atrašanās vietu.
PAiR rezidence aicina Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona mākslas, kultūras un humanitāro nozaru profesionāļus – māksliniekus, kuratorus, pētniekus, domātājus, rakstniekus un citus – pieteikties otrajam open call. Rezidences programma norisināsies no 2021. gada 1. novembra līdz 30. decembrim un būs veltīta Pāvilostas apkārtnes, kultūras un dabas dinamikas pētīšanai. Dzīvnieki, augi un citas dzīvības formas atrodas pastāvīgā jaunrades un vairošanās stāvoklī. Gadalaiku cikls sastāv no dažādiem pilnveidošanās un beigšanās mirkļiem, kuru pēctecību iespējams aplūkot radošā vai performatīvā asociācijā.
Mēs gaidām pieteikumus, kuros uzsvērta no dabas procesiem un ritma aizgūtas būtības attīstība un darbība, prakse un metodes, kas kultivē ilgstpējību. Mūsu mērķis ir izpētīt Pāvilostas dažādo socio-vides ainavu, reģiona floras un faunas daudzveidību, apzināt tās kopienu un vēsturi. PAiR rezidence ir veidota ar ideju par atvērtu (open-ended) procesu, tādēļ nodrošinās māksliniekiem iespēju projektus publiski prezentēt, ar mērķi veicināt pieredzes apmaiņu.
Rezidences programmai tiks izvēlēti divi dalībnieki no Latvijas un divi dalībnieki no Baltijas vai Ziemeļvalstīm (iekļautās valstis: Dānija, Igaunija, Somija, Īslande, Lietuva, Norvēģija un Zviedrija).
Pieteikumiem:
Lai pieteiktos, iesūtiet sava vēlamā projekta idejisko izklāstu (ne vairāk kā 5000 zīmes) vienā PDF dokumentā, ar norādi kādās izpētes metodēs projekts tiks balstīts un, vai tā īstenošanai būs nepieciešami īpaši apstākļi vai nodrošinājums (darbnīcas, materiāli u.c.). Pieteikumā arī jānorāda vēlamais rezidences uzturēšanās laiks (no 1 līdz 2 mēnešiem), kā arī portfolio un CV. Visi pieteikumi jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 20. septembrim, uz e-pastu info@vvfoundation.org.
Visi rezidenti ir aicināti piedalīties PAiR izglītības programmas veidošanā.
Pieteikumus izskatīs VV Foundation komanda, sadarbībā ar kultūras nozares ekspertu un rezidences kuratoru Žoau Laju.
PAiR nodrošina:
PAiR nodrošina rezidentus ar studiju, dzīvesvietas telpu, pieeju bibliotēkai un galerijai, kuratoriālo atbalstu (kā minimums tiks organizētas 2 studiju vizītes mēnesī), nodrošina administratīvo atbalstu, kā arī pēc nepieciešamības pieeju darbnīcām, resursus materiāliem, instrumentiem un pētniecības resursiem.
Vieta un ēka:
PAiR rezidence atrodas Baltijas jūras krastā, Pāvilostā. 500 km garā piekraste ir spēlējusi nozīmīgu lomu Latvijas ģeogrāfijā, politikā un kultūrā, un ir ietekmējusi gan vietējo iedzīvotāju nodarbošanās jomas, gan kultūru. PAiR atrodas 42 hektārus plašā Pelēkās kāpas rezervāta teritorijā, kas tika izveidots, lai aizsargātu Latvijas platāko kāpu.
Rezidence atrodas vēsturiskā koka ēkā, kas celta 1901. gadā un tikusi pilnībā atrestaurēta 2021. gadā.
PAiR rezidence māksliniekiem, rakstniekiem, pētniekiem un citiem dažādu radošo jomu profesionāļiem nodrošinās telpas un resursus eksperimentēšanai, pētniecībai un profesionālajai attīstībai. PAiR ēka ir no jauna izveidota un tajā ietilpst četras atsevišķas telpas rezidentiem, divas studijas radošajam darbam, bibliotēka ar vairākām atklātām darbavietām, mākslas galerija, kā arī aušanas studija, kur darbojas vietējie Pāvilostas audēji. Katra atsevišķā telpa ir aprīkota ar visām nepieciešamajām labierīcībām, ēkā atrodas kopīga virtuve un atsevišķa ēdamistaba.
Covid 19:
PAiR ievēro nacionālos un starptautiskos Covid-19 drošības pasākumus. VV Foundation sazināsies ar katru akceptēto rezidentu, pirms viņa ierašanās PAiR rezidencē.
PAiR Rezidences open call programmu atbalsta Nordic Culture Point.
No 2021. Gada 5.jūlija līdz 15. augustam PAiR rezidences galerijā, Pāvilostā, E.Šneidera laukumā 11 būs apskatāma tekstgrupas “Orbīta” izstāde LOGOS.
Logi kā vārdnīcas, logi kā logoss. Savā nelielajā, absolūti vasarīgajā un pa tiešo no saules un tās aktivitātes atkarīgajā darbā, Orbīta atspoguļo attiecības starp iekšējo un ārējo kā mirguļojošu vārda un jēgas saspēli.
Tekstgrupa “Orbīta” (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) ir dzejnieku, fotogrāfu, skaņu un multimediju mākslinieku apvienība, kuri Latvijas kultūras dzīvē iesaistās kopš 1999. gada, veidojot performances un instalācijas, izdodot bilingvālus krājumus, organizējot dzejas video, laikmetīgās mākslas un multimediju izstādes. 2015. gadā ar instalāciju “Divi soneti no Laputas” tekstgrupa “Orbīta” piedalījās izstādē “Ornamentālisms” Venēcijas biennāles paralēlās programmas ietvaros, 2016. gadā devās performanču un lasījumu turnejā pa ASV, bija arī starp pirmās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles dalībniekiem. Tekstgrupa “Orbīta” saņēmusi balvas dažādos grāmatu mākslas konkursos, Latvijas Literatūras gada balvu un divreiz bijusi nominēta Purvīša balvai.
Nesenākās izstādes un performances:
“Reiz es uztaisīju nelegālu publisko skulptūru Omahas centrā ASV. Tā bija iecerēta kā tipiska Rietumu kultūras zīme – sarkans, ģeometriski abstrakts veidojums, kas atrodas katrā pilsētā un kam neviens nepievērš uzmanību. Tiktāl izdevās lieliski, pat zemes īpašnieks to ievēroja un lika novākt tikai pēc krietna mēneša. Pa to laiku es ik vakaru novēroju skulptūru, jo gribējās redzēt, ko tā dara, kad apkārt neviena nav.” – Krišs Salmanis
Kriša Salmaņa izstāde “Sānskats” ir apskatāma PAiR Galerijā Pāvilostā no 5. jūnija līdz 1. jūlijam.
“Kriša Salmaņa vairāku dimensiju mākslas instalācija “Sānskats” balansē uz tīrākās patiesības un absurda robežas, skatītāju nemitīgi provocējot izprast sarkanās, “Rietumnieciskās” skulptūras nozīmi. Darbs liek uzdot vairākus, pēc būtības loģiskus jautājumus, kuri sākotnēji varētu šķist pat pārāk naivi: ko simbolizē konkrētais objekts? vai tiešām iespējams, ka tik ilgi tas palika nepamanīts? un, ja jau tas palika nepamanīts, kā iespējams noteikt skulptūras mijiedarbību ar apkārtējo vidi?
Darba atšķirīgās dimensijas atklājas tieši caur šiem jautājumiem, kuri piedāvā dažādus skatījumus, skatīšanāsiespējas un uzskatus. Māksla ir “vieta” diskusijām, jo tā neparedz tikai vienu pareizo atbildi, tādēļ skulptūras nelegāla novietošana publiskā telpā, šajā gadījumā, nevēsta par mākslinieku kā robežpārkāpēju, kurš uzdrošinājies izaicināt skatītāja sajūtas (pēc “kas vispār ir māksla” formulas). “Sānskats” drīzāk ir pierādījums humānisma hiperbolizācijai egocentrismā un tam, cik patiesībā maz mums interesē iedziļināties apkārtesošajā vidē, procesos, stāstos. Runa vairs nav par mākslas nepamanīšanu, vai novietošanu “tai neparedzētās vietās” (jo, kas vispār ir mākslai neparedzēta vieta?), bet gan par elementāru spēju noturēt uzmanību.
Šāda darba uzstādīšana pati par sevi ir izaicinoša, taču vēl izaicinošāk ir noturēt skulptūras neitralitāti, pieļaut tās “neredzamību”. Lūk – provokācija. Balansēšana uz patiesības un absurda robežas patiesībā nozīmē to organisko saplūsmi, kur absurds patiesību pierāda un otrādāk. Vērojot “Sānskatu”, prātā neviļus iezogas doma – vai tiešām tas viss tā ir bijis? To zina tikai mākslinieks.” – Auguste Petre
Kuratores Augustes Petres īssaruna ar mākslinieku Krišu Salmani, par darbu “Sānskats”
Kas Tevi, galvenokārt, mudināja radīt tādu vides mākslas darbu, kuram neviens nepievērstu uzmanību?
Reiz uztaisīju nelielu animāciju par pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Man ar pieminekli bija grūtības, līdz iztēlojos, ka arī tas jūtas neērti uzkrautās ideoloģijas dēļ. Varbūt tas grib būt vienkārši modernisma piemērs un klusībā reizēm uzdejo.
Turpināju pievērst uzmanību publiskajai mākslai līdz rezidencē ASV izlēmu tādu uztaisīt pats.
Kādēļ, Tavuprāt, cilvēki nepiefiksē izmaiņas sev apkārtesošajā vidē?
Gan jau ievēro, tikai katram ir savas intereses. Man neveicas ar cenu izmaiņām, citi nepievērš uzmanību skulptūrām, toties ievēro, kas izdīdzis vai uzziedējis. Reiz izdomāju vingrinājumu, ka jāmēģina skatīties starp to, kam acs pieķeras pati no sevis. Blakus reklāmstabam, starp logiem, aiz saulesbrillēm, virs otrā stāva.
Kāda ir orķestra un mūzikas nozīme tavā darbā?
Katru mūziķi norīkoju iejusties vienas locītavas lomā. Skatoties skulptūras animāciju, bija jāspēlē tikai tad, kad kustējās piešķirtā locītava. Skulptūra bija gan partitūra, gan diriģents. Tādējādi bez manis uz to nācās vērīgi paskatīties vēl desmit cilvēkiem. Un izrādījās, ka es nebūt neesmu acīgākais. Elīna Endzele ievēroja skaņas brīžus, kas man bija paslīdējuši garām.
Kas atklājās Tavos novērojumos – ko skulptūra darīja, kad apkārt neviena nebija?
Ja pareizi sapratu, tad izstaipījās, izspēlēja klasisko „You talkin’ to me?” ainu un aizskrēja uz tuvējo naktsdzīves rajonu. Vēlāk atvilkās atpakaļ. Vērošanas laikā man gandrīz neviens nepienāca klāt. Kāda sieviete nesaprata, kāpēc man jāmēģina no skulptūras uztaisīt mākslas darbu, ja tas jau ir mākslas darbs. Un piebraukusī policijas ekipāža bez vārda runas atkāpās, kad uzaicināju viņus uz mākslas centra atvērto durvju dienu.
Vai māksla spēj eksistēt bez skatītāja?
Man šķiet, pat darbos, kur iecerēts, ka māksla būs tikai tad, kad veidosies attiecības ar skatītāju, pirmās attiecības veidojas iecerei ar tās radītāju. Darba autors gandrīz neizbēgami ir arī pirmais darba vērtētājs, līdz ar to māksla bez skatītāja nevar pat rasties. Pēc tam arī „īstie” skatītāji var bagātināt autora izpratni par paveikto, bet pat bankas pagrabā ieslēgts darbs paliek darbs. Būtu gan interesanti izdomāt veidu, kā uztaisīt mākslas darbu tā, lai pats to ne vien neredzētu, bet pat nevarētu nekā vērtēt, un tad nevienam to nerādīt.
Darbs ir tapis mākslas centra Bemis (ASV) rezidenču programmas ietvaros. Animācija ir skatāma kopā ar video, kurā spēlē LNSO mūziķu grupa skulptūras vadībā. Ierakstā piedalās Jānis Porietis (fligelhorns), Elīna Endzele (perkusijas), Kaspars Majors (tenora trombons), Mikus Runka (mežrags), Artūrs Bērziņš (bastrombons), Raivis Māgurs (tuba), Egils Upatnieks (angļu rags), Mareks Pinta (basklarnete), Jānis Semjonovs (fagots), Reinis Burkins (kontrfagots). Skaņu režisors – Varis Kurmiņš.
Šovasar Pāvilostā durvis ir vērusi PAiR rezidence un, kamēr pirmie rezidenti jau sāk darbu pie saviem projektiem, sadarbībā ar dārzu mākslas uzņēmumu Galantus top arī rezidences dārzs.
Aicinām jūs ielūkoties pirmajās topošā dārza vizualizācijās!
VV Foundation izsludina pirmo PAiR rezidences open call, kurā aicināti pieteikties mākslas, kultūras un humanitāro nozaru profesionāļi – mākslinieki, kuratori, pētnieki, domātāji, rakstnieki un citi – no Ziemeļvalstīm un Baltijas reģiona. PAiR open call programma norisināsies no 2021. gada 30. augusta līdz 31. oktobrim un būs veltīta Pāvilostas apkārtnes dabas fenomenu pētīšanai. Dzīvnieki, augi un citas dzīvības formas atrodas pastāvīgā jaunrades un vairošanās stāvoklī. Gadalaiku cikls sastāv no dažādiem pilnveidošanās un beigšanās mirkļiem, kuru pēctecību iespējams apcerēt asociācijā ar radošiem vai performatīviem žestiem un situācijām.
PAiR gaida rezidences pieteikumus, kuros uzsvērta attīstība un darbība, prakses un metodes, kas kultivē ilgtspējīgus, no dabas procesiem un ritmiem aizgūtus eksistences veidus. Mūsu mērķis ir izpētīt Pāvilostas dažādo socio-vides ainavu, reģiona floras un faunas daudzveidību, apzināt tās kopienu un vēsturi. Strukturēts kā atvērts (open-ended) process, PAiR nodrošina publisku projektu prezentāciju, ar mērķi veicināt rezidentu pieredzes apmaiņu. Pirmajā rezidencē aicināti piedalīties divi Latvijas un divi starptautiski kultūras profesionāļi.
Pirmajā PAiR rezidences open call programmā līdzdarbosies kurators Žoau Laja (João Laia), kurš konsultēs rezidentus ideju attīstības procesā. Žoau Laja ir Helsinku laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma vadošais kurators. Laia ir absolvējis Londonas King’s College maģistrantūru un studējis filmu kūrēšanu Consortium Londonā. Viņš ir piedalījies arī augstākā līmeņa studiju programmā CuratorLab, Stokholmā un kuratoriālā rezidenču programmā Fondazione Sandretto, Turīnā. Viņam ir pieredze sociālajās zinātnēs, filmu teorijā un laikmetīgajā mākslā.
“Mēs esam ļoti priecīgi paziņot, ka Žoau Laja būs PAiR 2021 sadarbības kurators. Viņam jau ir izveidojusies pieredze darbojoties šajā reģionā, tostarp, strādājot pie 14. Baltijas Triennāles programmas izveides. Laia iedrošinās domāt par jauniem krustpunktiem starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Mēs tik tiešām nevaram sagaidīt, kad uzsāksim sadarbību ar Žoau Laju!”
(Vita Liberte, VV Foundation dibinātāja).
PAiR rezidence Pāvilostā ir starptautiska un starpdisciplināra vieta radošiem cilvēkiem – māksliniekiem un citiem profesionāļiem -, kurā tiek nodrošināts laiks, telpa un citi resursi pētniecībai, eksperimentēšanai un profesionālai attīstībai. Rezidences mērķis ir veicināt dažādu jaunu, pasaules izpētē un refleksijās balstītu mākslas formu rašanos, pulcējot dažādu jomu speciālistus un veicinot starpkultūru sadarbību, starpdisciplināras zināšanas un tādu mākslas pētījumu popularizēšanu, kas saistīti ar konkrētu atrašanās vietu.
Pieteikšanās:
Lai pieteiktos, iesūtiet sava vēlamā projekta idejisko izklāstu (ne vairāk kā 5000 zīmes) vienā PDF dokumentā, ar norādi, vai konkrētais projekts ir balstīts izpētē vai arī izstrādē, kam nepieciešami īpaši apstākļi (darbnīcas, materiāli u.c.), kā arī norādītu vēlamo rezidences uzturēšanās laiku (minimālais ir 1 mēnesis, maksimālais 3 mēneši), kā arī portfolio un CV līdz 30. jūnijam uz e-pastu info@vvfoundation.org.
Visi rezidenti ir aicināti piedalīties PAiR izglītības programmas veidošanā.
Pieteikumus izskatīs VV Foundation komanda, sadarbībā ar kultūras nozares ekspertu un rezidences kuratoru Žoau Laju.
PAiR nodrošina:
PAiR nodrošina rezidentus ar studiju, dzīvesvietas telpu, pieeju bibliotēkai un galerijai, kuratoriālo atbalstu (kā minimums tiks organizētas 2 studiju vizītes mēnesī), nodrošina administratīvo atbalstu, kā arī pēc nepieciešamības pieeju darbnīcām, resursus materiāliem, instrumentiem un pētniecības resursiem.
Rezidences ēka:
PAiR ēkā ietilpst četras atsevišķas telpas rezidentiem, divas studijas radošam darbam, bibliotēka ar vairākām atklātām darbavietām, mākslas galerija, kā arī aušanas studija, kurā darbosies vietējie Pāvilosta audēji. Katra atsevišķā istaba ir aprīkota ar visām nepieciešamajām labierīcībām. Ēkā atrodas kopīga virtuve un ēdamistaba.
Covid 19:
PAiR ievēro nacionālos un starptautiskos Covid-19 drošības pasākumus. VV Foundation sazināsies ar katru akceptēto rezidentu, pirms viņa ierašanās PAiR rezidencē.
Rezidences programmu atbalsta:
Ilgtspēja ir globāls mērķis, tomēr ceļš uz to vienmēr sākas ar maziem soļiem. Ikviena atbildīga dzīvesveida izvēle ir pienesums mūsu planētas labklājības saglabāšanā, tāpēc mēs – PAiR – piekopjam un iedrošinām uz ilgtspējīgu dzīvesveidu un ētisku patēriņu.
Mēs lūkojam dot otro dzīvi lietām, kuras mums vairs nav nepieciešamas, tās pārstrādājot vai rodot tām jaunu radošu pielietojumu. Mēs šķirojam un kompostējam atkritumus, ierobežojam papīra lietošanu un taupām enerģiju, izmantojot zema patēriņa apgaismojumu un ierīces.
Mēs iedrošinām savus rezidentus, kamēr viņi uzturas pie mums, pārvietoties ar kājām vai velosipēdiem, kurus tiem nodrošinām. Mēs arī sniedzam rezidentiem informāciju par ilgtspējīgiem veidiem, kā ceļot uz Pāvilostu un no tās.
Kad vien iespējams, mēs izvēlamies dabīgus un godīgas tirdzniecības praksei atbilstošus produktus. Liela daļa pārtikas, kas nonāk uz mūsu galda, ir iegūta no vietējiem zemniekiem, un mēs popularizējam arī pašpietiekamu dzīvesveidu, kopjot dārzu ar koplietošanas siltumnīcu.
Aktuālie uzsaukumi, izstādes un publiskie pasākumi – pierakstieties mūsu vēstkopai un sekojiet līdzi visiem PAiR jaunumiem vienuviet!
